Ar grozījumiem noteikts arī izņēmuma mehānisms kritiskās infrastruktūras ziedojumiem.

Noteikts, ka kapitālsabiedrību ziedojumu kopējais apmērs Ukrainas atbalstam nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto apmēru.

Vienlaikus likums paredz izņēmumu gadījumiem, kad uzņēmums nekavējoties sniedz palīdzību, ziedojot kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas.

Šādus ziedojumus iespējams veikt, ja tos atbalstījis Ministru kabinets.

Likums papildināts arī ar normu, kas paredz, ka ziedojums Ukrainai, kas veikts, izpildot valdības lēmumu, nodokļu piemērošanas mērķiem tiek pielīdzināts ziedojumam budžeta iestādei.

Ar grozījumiem svītrotas arī vairākas iepriekšējās normas, kas vairs nav aktuālas.

Tostarp atcelta prasība atsevišķiem ziedojumiem saņemt finanšu ministra piekrišanu.

Izmaiņu anotācijā skaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai kapitālsabiedrības varētu operatīvāk sniegt būtisku atbalstu Ukrainai.

Tas ietver arī iespēju nodot tādus kritiskās infrastruktūras elementus kā lieljaudas transformatorus, kas nepieciešami Ukrainas elektroapgādes atjaunošanai.

Norādīts, ka šādas darbības neietekmē Latvijas energosistēmas stabilitāti un nerada fiskālus riskus valsts budžetam.