“Demokrātiskā valstī, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs atklāti un godīgi diskutējam arī par sarežģītām lietām,” teica Siliņa.

Viņa ar interesi vērojot, kā attīstās Lietuvas un Igaunijas lielie energouzņēmumi, kuri, kotējoties biržā, spējot piesaistīt gan papildu finansējumu, gan attīstīt eksportspēju.

Siliņa uzsvēra, ka būtu jādiskutē, vai un kādi būtu sabiedrības ieguvumi, ja daļu no lielo uzņēmumu akciju pakotnes būtu iespējams iegādāties arī pašiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem.

Tāpat viņa atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi iegūtu vēl lielāku caurskatāmību.

“Mūsu cilvēki vēl vairāk varētu iepazīties ar to, ko šie uzņēmumi dara,” teica premjere, norādot, ka tā ir izplatīta prakse daudzviet Rietumvalstīs.

Tāpat viņa izcēla, ka nekādi lēmumi šobrīd nav vēl pieņemti, bet politiķu virzienā, kas vēlas šo diskusiju uzsākt, jau tiekot vērsti dažādi paziņojumi, kas pārvēršoties par sava veida apmaksātu “melno kampaņu”.

Premjere aicināja politiķus un sabiedrību “izkāpt no aizspriedumiem”, norādot, ka būtu jādomā, kā valstij un uzņēmumiem vairāk nopelnīt.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam”.

Ziņojumā spriests – dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm.

Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu (ne mazāk kā 10%) atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.

Pret šādiem plāniem iebilst gan opozīcijas partijas, gan valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība, kas līdz ar to liek šaubīties par iespējām FM ieceres īstenot.