Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs vizītes laikā guvis apliecinājumu, ka līdz gada beigām Latvijas-Baltkrievijas robeža tiks aprīkota ar tehnoloģijām efektīvākas robežkontroles nodrošināšanai.

Rinkēvičs atzīmēja, ka tehnoloģiju pilnvērtīgai izmantošanai robežsardzei ir vajadzīgi papildu cilvēkresursi – līdz 200 darbiniekiem, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka žogs, sensori un video ir viens elements, bet vēl ir vajadzīgi robežsargi, kas spēj ātri noreaģēt, sevišķi, redzot reālas liecības par to, kādā veidā tiek bojāta Latvijas robežas infrastruktūra, jo pretējā gadījumā tehnoloģijās ieguldītajām investīcijām reālas atdeves nebūs.

Atbildot uz plašsaziņas līdzekļu jautājumiem, Rinkēvičs atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrībai ir jābūt gatavai dažāda veida provokācijām, arī, piemēram, sabotāžām un diversijām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka valsts pretgaisa aizsardzība ir uzlabojusies, tomēr, kamēr notiek Krievijas karš pret Ukrainu, zināmā mērā šī ir jaunā realitāte.

Viņš uzsvēra, ka ir jāatrod vidusceļš starp trauksmi un vienaldzību.

Valsts prezidents pieminēja, ka daļu sabiedrības kaitina šūnapraide, taču tā ir paredzēta brīdināšanai un informēšanai.

Rinkēvičs akcentēja, ka atsevišķās vietās pasaulē tāda ir realitāte.

Viņš klāstīja, ka NBS, iekšlietu un aizsardzības sistēma strādā pie tā, lai sabiedrības informēšana un savstarpējā koordinācija būtu savlaicīga un samazinātu incidentus, taču nav reāli tos pilnībā izbeigt.

Valsts prezidenta ieskatā būtu negodīgi ko tādu teikt un solīt.

Runājot par spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijā šogad notiks vēlēšanas.

Tāpat šis ir gads, kurā Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms un Krievija, sējot zināmu neuzticību sabiedrībā, grib parādīt, ka Latvijas vara, bruņotie spēki, robežsardze, iekšlietu un aizsardzības sistēmas netiek ar šo spiedienu galā.

Viņš akcentēja, ka tā ir daļa no hibrīdkara epizodes, kurā pastāvīgi testē Latvijas spējas.

Jautāts, kā vērtē brīdinājumus no ASV par iespējamu Krievijas sabotāžu vai hibrīdkaru NATO teritorijā, Valsts prezidents atbildēja, ka sabotāžas un diversijas nav nekas tāds, kas sāksies kaut kad nākotnē, jo tas notiek jau patlaban.

Viņš pieminēja Valsts drošības dienesta aktīvās izmeklēšanas, piemēram, saistībā ar biedrības “Tavi draugi” noliktavas nodedzināšanu.

Vērtējot cita iebrukuma iespējas, Rinkēvičs akcentēja, ka patlaban tiek strādāts ar pieņēmumu, ka jābūt gataviem jebkādam scenārijam.

Viņš uzsvēra, ka Latvija kopā ar NATO sabiedrotajiem seko līdzi arī tam, kas notiek aiz valsts robežām.

Valsts prezidents uzsvēra, ka patlaban nav pazīmju par militārās tehnikas vai vienību koncentrāciju.

Apmeklējuma laikā Valsts prezidents iepazinās ar aktuālo situāciju uz robežas, nelegālās migrācijas spiediena novēršanas pasākumiem, robežsargu tehnisko aprīkojumu un viedās robežapsardzības risinājumu ieviešanas gaitu, kā arī plānotajiem pretmobilitātes pasākumiem un NBS pretmobilitātes resursu izvēršanu.

Valsts robežsardzes robežkontroles punktā “Indra” Valsts prezidents iepazinās ar aktuālo situāciju dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā starp Latviju un Baltkrieviju, kā arī plānotajiem risinājumiem dzelzceļa kustības ierobežošanai un rīcības scenārijiem pretmobilitātes līdzekļu izvēršanai uz Latvijas-Baltkrievijas dzelzceļa līnijas pieaugoša apdraudējuma gadījumā.

Vizītes laikā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļā būtisks sarunas temats bija Valsts robežsardzes, NBS, Valsts policijas un valsts drošības iestāžu sadarbība, tostarp īstermiņā operācijas “Vilkatis” laikā, kā arī ilgtermiņā, stiprinot kapacitāti novērst hibrīdās karadarbības aktivitātes.

Tāpat tika pārrunāta starptautiskā sadarbība, novērtējot Somijas, Igaunijas un Lietuvas robežsardzes dienestu klātbūtni uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un pārstāvji informēja par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras risinājumu ieviešanu un izbūves gaitu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kas jānoslēdz līdz šā gada beigām, kā arī sistēmu uzturēšanu, nodrošināto redzamību Valsts robežsardzei un reaģēšanu uz incidentiem.

Vizītes laikā Valsts prezidents apmeklēja arī pretmobilitātes līdzekļu uzglabāšanas laukumus un iepazinās ar NBS pārstāvju sniegto informāciju.

Valsts prezidents informēja, ka progress valsts robežas apsardzības un aizsardzības stiprināšanā un aktuālā situācija nelegālās migrācijas jomā tiks skatīta 19. augusta Nacionālās drošības padomes sēdē.