Šie krāpnieciskie piedāvājumi nereti tiek izplatīti maksas reklāmu veidā meklētājprogrammās, kur reklāmu izvietojums un vizuālais noformējums pirmšķietami rada iespaidu par uzticamu informācijas avotu vai ziņu publikāciju, skaidro PTAC.

Šāda prakse apgrūtina reklāmas atpazīšanu un palielina risku patērētājiem kļūt par krāpniecības upuriem.

PTAC informē, ka šajās reklāmās krāpnieki imitē Latvijas ziņu portālu un televīzijas raidījumu dizainu, radot nepamatotu iespaidu par informācijas uzticamību.

Reklāmās bieži tiek izmantoti apgalvojumi par “slepenām sistēmām”, “ierobežotu pieejamību”, “valsts slēptu iespēju” vai “tehnoloģiju, ko vara nevēlas atklāt”, kā arī aicinājumi steidzami atvērt depozīta kontu.

PTAC uzsver – solījumi par garantētu peļņu bez riska ir viena no izplatītākajām krāpniecības pazīmēm.

Finanšu ieguldījumu jomā nepastāv garantēta un bezriska peļņa, īpaši, ja patērētājam tiek lūgts veikt maksājumus vai ievadīt personas un finanšu datus nezināmās platformās.

Īpaši satraucoši PTAC vērtējumā ir gadījumi, kad reklāmas mērķētas uz noteiktām sabiedrības grupām, tostarp senioriem, izmantojot vecuma atlasi un emocionālus vēstījumus par “pēdējo iespēju uzlabot dzīves kvalitāti”.

PTAC aicina patērētājus kritiski izvērtēt reklāmas, kurās tiek solīta ātra un garantēta peļņa, nepāriet uz saitēm, kas ved uz nepazīstamām tīmekļa vietnēm ar dīvainiem domēniem, neievadīt personas, bankas vai identifikācijas datus, nepārskaitīt naudu personām vai platformām, kuru darbība nav skaidra un pārbaudāma, kā arī informēt konkrēto platformu, kurā izvietota reklāma, par aizdomīgu saturu un piedāvājumiem.

PTAC norāda, ka lielajām platformām pie katras izvietotās reklāmas ir šāda ziņošanas iespēja.

Gadījumā, ja patērētājs jau ir cietis un pārskaitījis nezināmām personām naudas līdzekļus, PTAC aicina vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par krāpšanu.