Teivāns stāsta, ka agrāk uzbrukumus vērsa galvenokārt pret valsts iestādēm, bet tagad triecienus bieži saņem uzņēmumi un mājsaimniecības. Viņš uzsvēra, ka lielākā problēma ir viegli uzlaužamas sistēmas, ar kurām attālināti vada visdažādākās ierīces.

Teivāns sacīja, ka ir bijuši vairāki ļoti nopietni incidenti. Piemēram, ar Krievijas agresiju saistīti aktīvisti ietekmējuši kādas lielas graudu kaltes infrastruktūru, kas bija viedi vadāma, bet nepareizi konfigurēta. Viņi panākuši, ka graudi sāk degt. Incidentu izdevās veiksmīgi atrisināt, jo tas laikus pamanīts.

Līdzīgi bijis ar iekārtām, kas dzesē piena produktus, viņš teica.

Teivāns atklāja, ka kādam no ministriem šādi ticis ietekmēts apkures katls. Tā vadības sistēma tika eksponēta jeb bija pieejama no interneta, kas pakļāva šo iekārtu uzbrukuma riskam, taču uzlauzta šī
iekārta netika.

Teivāns uzsver, ka ir svarīgi, lai arī cilvēki, kas uzstāda viedās ierīces, ir informēti un piekopj kiberhigiēnas praksi.

Kiberdrošības uzraugi norāda, ka monitorē situāciju. Pamanot robus drošībā, par to tiek ziņots interneta pakalpojumu sniedzējiem, kas brīdinājumu nodod gala lietotājiem. Svarīgi ir šos brīdinājumus neignorēt.