Salīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 821,9 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,578 miljardus eiro jeb 45% no IKP.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,54 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 14,4% un sasniedza 16,3 miljardus eiro, bet izdevumi palielinājās par 7,7% un sasniedza 17,2 miljardus eiro, no tiem 400 miljoni eiro bija izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2023.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,3 miljardi eiro, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 398,3 miljoniem eiro jeb vienu procentpunktu no IKP mazāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija korekcija prasībām pret debitoriem – 377,4 miljoni eiro jeb 1% no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 162 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Modernizācijas fonda korekcija – 147,7 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija par saņemamajiem procentiem – 39,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā – 38,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī noguldījumu garantijas fonda bilance – 27,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance – 162,9 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem – 71,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem – 67,5 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām – 34 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, – 32,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Gadu iepriekš – 2022.gadā – Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 1,754 miljardu eiro jeb 4,9% apmērā no IKP, 2021.gadā – 2,331 miljards eiro jeb 7,2% apmērā no IKP, bet 2020.gadā – 1,194 miljardi eiro jeb 4,1% no IKP.