Viņa uzsvēra, ka asociācija jau no paša sākuma iebilda pret absolūtu kreditēšanas reklāmas aizliegumu, jo reklāma ir svarīgs konkurences instruments un patērētāju interesēs ir saņemt informāciju, lai varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus.

Organizācijas ieskatā pareizā pieeja ir ļaut reklamēt taisnīgus un drošus pakalpojumus, ievērojot likumos ietvertās normas par godprātīgu reklāmas praksi.

“Astoņi gadi, kuros bija spēkā reklāmas aizliegums, kas attiecās ne tikai uz kreditēšanas pakalpojumiem, bet arī uz preču iegādi uz nomaksu, autolīzingu un citiem finansēšanas risinājumiem, kas daudziem iedzīvotājiem ir ikdienā nepieciešami, apliecināja, ka tas savu mērķi pilnībā nesasniedza,” teica Liepiņa.

Viņa norādīja, ka, tā kā aizliegums bija noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tas neattiecās uz reklāmu, kas bija adresēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Pēc Liepiņas teiktā, praksē daļa tirgus dalībnieku saglabāja savu redzamību medijos, reklāmās norādot, ka tās ir adresētas saimnieciskās darbības veicējiem.

Savukārt citi tirgus dalībnieki šādu pieeju neizmantoja, uzskatot, ka tā neatbilst reklāmas aizlieguma mērķim.

“Rezultātā vairākus gadus pastāvēja nevienlīdzīgas konkurences situācija,” skaidroja asociācijas vadītāja.

Liepiņas vērtējumā izdarītās likuma izmaiņas ir labs piemērs tam, ka “veselais saprāts ir uzvarējis”.

Asociācijas vadītāja atgādināja, ka Latvija līdz šim bija vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā bija noteikts kreditēšanas reklāmas aizliegums, kas ilgu laiku attiecās uz visiem kredītiem, kā arī uz autolīzinga, preču iegādes uz nomaksu un citu patērētāju finansēšanas pakalpojumu reklāmu.

“Saeimas deputātu pieņemtie grozījumi nozīmē atgriešanos pie ES ierastās pieejas – nevis aizliegt reklāmu, bet nepieciešamības gadījumā regulēt tās saturu. Tieši to paredz arī Patērētāju kreditēšanas direktīva – skaidras prasības reklāmai, obligāta informācija patērētājiem un aizliegums reklamēt bezatbildīgu aizņemšanos,” skaidroja Liepiņa.

Reklāmas asociācijas vadītāja uzsvēra, ka reklāma nav tikai veids, kā pārdot, bet tā ir konkurences instruments, kas ļauj uzņēmumiem ienākt tirgū un sacensties ar labākiem piedāvājumiem, lai patērētājs varētu salīdzināt cenas un nosacījumus, izvēloties sev izdevīgāko risinājumu.

Vienlaikus jaunais regulējums saglabā augstu patērētāju aizsardzības līmeni, nodrošina sakārtotāku pakalpojumu vidi un novērš virkni risku, uzsvēra Liepiņa.

Viņa norādīja, ka pieņemtie likuma grozījumi cita starpā aizliedz reklāmu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, kredītu reklamēšanu personām ar negatīvu kredītvēsturi, patēriņa kredītu, kuru atmaksas termiņš ir līdz 30 dienām, reklamēšanu, kā arī kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas reklamēšanu.

Asociācija sagaida, ka šīs izmaiņas kopumā pozitīvi ietekmēs reklāmas tirgu, jo konkurence vienmēr veicina uzņēmumu aktivitāti un investīcijas reklāmā.

“Vienlaikus jāapzinās, ka tirgus apstākļi pēdējos gados ir būtiski mainījušies – arvien lielāka reklāmas investīciju daļa nonāk ārvalstu medijos, bet Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties,” norādīja Liepiņa, atzīstot – lai arī nav pamata sagaidīt strauju reklāmas budžetu pieaugumu, konkurences atjaunošanās aktivizēs gan esošos, gan jaunus reklāmdevējus jau minētajās kategorijās.

Jau vēstīts, ka Saeima šonedēļ pieņēma izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atceļot patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu, vienlaikus nosakot stingras prasības patēriņa kredītu reklāmu saturam un izvietošanai.

Grozījumi izstrādāti, lai salāgotu Latvijas un Eiropas tiesību aktus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz šim Latvijā bija atļauts reklamēt kredīta produktus saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt patēriņa kredītu, tostarp kredītkaršu, reklāma privātpersonām bija aizliegta.

Kredīta produktu reklāmām arī turpmāk būs jāatbilst stingrām prasībām – gan attiecībā uz reklāmas saturu un vizuālo noformējumu, gan tās izvietošanas kārtību.

Reklāma nedrīkstēs veicināt bezatbildīgu aizņemšanos vai radīt iespaidu, ka kredīts ir piemērots risinājums finansiālām grūtībām.

Tāpat reklāmās nedrīkstēs norādīt vai radīt priekšstatu, ka aizņemšanās palielina personas finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai uzlabo patērētāja dzīves līmeni.

Būs aizliegts arī uzsvērt, cik ātri un viegli iespējams saņemt aizdevumu.

Izmaiņas noteic, ka reklāmā, kurā tiek piedāvāts kreditēt patērētāju, jāiekļauj skaidrs un uzskatāms brīdinājums “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu” un tam jāatvēl vismaz 10% no konkrētā reklāmas apjoma.

Tāpat izmaiņas paredz, ka kreditēšanas līgumus varēs noslēgt vai grozīt no plkst. 8 līdz 21.

Likumā paredzētas arī tiesības Latvijas Bankai piekļūt statistikas datiem par pārtikas cenām no skeneriem veikalu kasēs.

Deputātu ieskatā tas palīdzēs precīzāk novērtēt dažādu faktoru ietekmi uz pārtikas cenām un patērētāju uzvedību, kā arī padziļināti analizēt cenu izmaiņas un iedzīvotāju reakciju uz tām.

Šobrīd piekļuve šiem datiem ir Centrālajai statistikas pārvaldei, Ekonomikas ministrijai un citām uzraudzības iestādēm.