Runājot par nesenajiem zemūdens infrastruktūras bojājumiem jūrā, Rinkēvičs norādīja, ka jāsagaida izmeklēšanas rezultāti. Vienlaikus viņš atgādināja, ka pēc tiem NATO pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā.

“Es teiktu, ka ja redzam šāda veida incidentus, tad manā izpratnē NATO vienkārši būtu reāli jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai. To var izdarīt. Protams, tas ir jautājums arī par veselu rindu starptautisko jūras tiesību,” teica prezidents.

Ja Somijas un Igaunijas veiktās izmeklēšanas rezultātā tiktu skaidri pierādīta Krievijas vaina infrastruktūra bojāšanā, Rinkēviča ieskatā diskusijai vajadzētu būt par to, kādā veidā slēgt Baltijas jūru.

Turpinot savu domu, prezidents norādīja, ka Baltijas jūrā var veikt noteiktus pasākumus un kuģus var apturēt, bet šie jautājumi NATO ietvaros vēl nav diskutēti, jo vēl nav izmeklēšanas rezultātu.

Lai sāktu runāt ar sabiedrotajiem, nepieciešami konkrēti fakti, teica Rinkēvičs. Vienlaikus viņš atzina, ka jūras slēgšana būtu risinājums, kas būtu “liekams uz galda”.

Jau ziņots, ka pēc nesenajiem zemūdens infrastruktūras bojājumiem reģionā NATO pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā, paziņojusi alianse.

Plānots veikt papildus novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tai skaitā ar jūras patruļlidmašīnām, NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnām un lidrobotiem. Uz reģionu nosūtīti arī četri NATO kuģi, kas aprīkoti speciāli mīnu meklēšanai.

Tāpat ziņots, ka pastiprinātu uzmanību stratēģiskās infrastruktūras objektu drošībai licis pievērst nesenais incidents Somiju un Igauniju savienojošajā gāzesvadā “Balticconnector”, kur nezināmas ārējas iejaukšanās dēļ tika novērota spiediena krišanās. Tāpat tika konstatēti bojājumi abas valstis savienojošajā komunikāciju kabelī. Bojāts arī sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju jūrā.