Priekšlikums paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku, augstskolām un nozares ekspertiem izstrādātu vienotu kursa saturu, savukārt par tā integrēšanu studiju programmās lemtu ministrija un augstākās izglītības iestādes.

Iniciatīvas autore Jeļena Titko atsaucas uz Latvijas Bankas datiem par “kritiski zemu” finanšu pratības līmeni 18 līdz 19 gadus vecu jauniešu vidū. Viņa uzskata, ka obligāts kurss palīdzētu studentiem apgūt zināšanas par personīgā budžeta plānošanu, uzkrājumiem, kredītiem, nodokļiem, pensiju sistēmu, investīciju pamatiem, finanšu drošību un digitālajiem finanšu rīkiem.

Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka finanšu pratības uzlabošana varētu mazināt nepārdomātu finanšu lēmumu un krāpniecības riskus, kā arī veicināt iedzīvotāju ilgtermiņa finanšu labklājību. Kā viens no argumentiem minēts arī Valsts policijas apkopotais pieaugums finanšu krāpniecības radītajos zaudējumos.

Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, tai jāsavāc vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu parakstu.