RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes veiktajā pētījumā analizēja aptuveni 500 dažādus valsts un pašvaldību dokumentus, kā arī intervēja nozares ekspertus, valsts pārvaldes darbiniekus un uzņēmējus.

Secināts, ka atšķirīga jēdzienu interpretācija rada problēmas gan iepirkumos, gan digitālo risinājumu ieviešanā.

Pētniece Ilze Jankovska norāda, ka Latvijā digitālās pārvaldības jēdzieni ir sadrumstaloti un bieži lietoti nekonsekventi.

Piemēram, vienā gadījumā ar “e-pārvaldību” saprot konkrētu tehnisko risinājumu, bet citā – plašāku pārvaldības modeli.

Šādas interpretāciju atšķirības var novest pie situācijām, kad pasūtītāja un izpildītāja izpratne par projekta mērķiem nesaskan.

Pētījumā izcelti vairāki termini, kuru nozīme būtu skaidri jānodala.

“E-pārvaldība” raksturota kā procesu digitalizācija, savukārt “digitālā pārvaldība” – kā plašāks pārvaldības modelis.

Līdzīgas problēmas konstatētas arī ar jēdzieniem “e-pakalpojumi” un “digitālie publiskie pakalpojumi”.

Pētnieki norāda, ka pirmais būtu attiecināms uz jau esošu administratīvo procesu digitalizāciju, bet otrais – uz datu vadītu, proaktīvu un integrētu risinājumu.

Kā viens no biežākajiem neskaidrības avotiem minēta arī jēdzienu “e-identitāte” un “digitālā identitāte” lietošana.

Eksperti norāda, ka “e-identitāte” būtu saprotama kā konkrēts identifikācijas līdzeklis, ko izdevusi noteikta institūcija, savukārt “digitālā identitāte” ir plašāks un elastīgāks jēdziens, kas var mainīties atkarībā no pakalpojuma un lietošanas konteksta.

RTU pētnieki rosina šos terminus precizēt un virzīt vienotu to lietojumu.

Sešus būtiskākos jēdzienus iesniegs Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā izvērtēšanai.