Svētdiena, 19. maijs Sibilla, Teika, Lita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sabiedriskos medijus tikai krievu valodā patērē 22% Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju

Latvijas sabiedrisko medijus tikai un vienīgi krievu valodā patērē 22% Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju, liecina iedzīvotāju aptaujas “Sabiedrisko mediju sabiedriskais labums 2024” rezultāti.

Sabiedriskos medijus tikai krievu valodā patērē 22% Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju
Foto: Freepik
20.04.2024 11:17

LETA

Šī auditorija klausās Latvijas Radio 4 (LR4) un/vai lasa “rus.lsm.lv” platformu, bet nelieto nevienu citu Latvijas sabiedriskā medija kanālu, tostarp sociālos tīklus.

LR4 klausās 2% mazākumtautību iedzīvotāju, “Rus.lsm” lasa 16%, bet 4% klausās gan LR4, gan lasa “Rus.lsm”.

Pētījuma autors, sociologs Andris Saulītis norāda, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem Latvijā dzīvo aptuveni 700 000 cittautiešu. Attiecīgi 22% ir aptuveni 155 000 mazākumtautību iedzīvotāju.

Vienlaikus pētījums atklāj, ka

iedzīvotājiem, kas sabiedriskos medijus lieto tikai un vienīgi krievu valodā, ir augstāka varbūtība lietot Latvijā aizliegtos Krievijas televīzijas kanālus.

Saskaņā ar aptaujas datiem 21% mazākumtautību iedzīvotāju, kuri vismaz reizi nedēļā lieto sabiedriskos medijus gan latviešu, gan krievu valodā, lieto arī aizliegtos Krievijas televīzijas kanālus.

Tikmēr no tiem respondentiem, kurus sabiedriskais medijs sasniedz tikai krievu valodā, aizliegtos Krievijas televīzijas kanālus lieto 30% respondentu. Savukārt respondentu grupā, kuri vispār nelieto Latvijas sabiedriskos medijus, aizliegto kaimiņvalsts kanālus skatās 24%.

Aģentūra LETA minēto auditorijas tendenci lūdza komentēt VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV), jautājot, vai LTV ieskatā “Rus.lsm” auditorija būtu mērķtiecīgāk jāvirza tālāk arī uz citiem LTV kanāliem.

Medija pārstāve Anita Jansone pauda, ka LTV mērķtiecīgi strādā, lai veicinātu satura sasniedzamību un mazākumtautību pārstāvību.

Vienlaikus LTV ieskatā ir jārēķinās, ka individuāla gala izvēle vienmēr notiks, vēloties saturu patērēt sev ierastajā un ērtākajā veidā un valodā. 

“Tādēļ

augsta ir varbūtība, ka priekšroka tiks dota komercmediju veidotajam saturam vai citiem informācijas avotiem, nevis saturam latviešu valodā, kas brīvi pieejams portālā “Lsm.lv” un citās digitālajās platformās, kā arī LTV lineārajos kanālos LTV1 un LTV7,”

sacīja Jansone.

Attiecībā uz mazākumtautības grupas uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem pētījums atklāj, ka mazakumtautību grupā tā ir zemāka nekā Latvijas iedzīvotājiem kopumā.

Proti, mazākumtautību grupā uzticēšanos pauž 29%, bet kopējā Latvijas iedzīvotāju grupā tie ir 49%. Tomēr, skatoties vairāku gadu perspektīvā, redzams, ka uzticība pakāpeniski aug.

Piemēram, 2022. gadā mazākumtautību grupā sabiedriskos medijus kā uzticamus vērtēja vien 22%. Taču vispozitīvākā aina bija 2021. gadā, kad sabiedriskajiem medijiem uzticējās 35% mazākumtautību respondentu.

Šobrīd visaugstākā uzticēšanās un straujākais pieaugums ir Latvijā dzīvojošo jauniešu grupā – 2021. gadā sabiedriskajiem medijiem uzticējās 43% jauniešu, bet šogad tie ir jau 58%.

Aptauja veikta no 2024. gada 24. janvāra līdz 15. februārim, un tajā piedalījās 3314 respondenti. 

Sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma aptaujas pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pasūtījuma tiek veiktas kopš 2021. gada.

LETA jau vēstīja, ka SEPLP ir izstrādājusi jaunu redzējumu, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, lai tās labāk sasniegtu un novērstu divkopienu sabiedrības pastāvēšanu, tostarp paredzot proporcionālu mazākumtautību valodu lietojumu un mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas.

Saskaņā ar mediju uzrauga plāniem, SEPLP 2025. gadā izstrādās “Latvijas Sabiedriskā Medija” vidēja termiņa darbības stratēģiju 2026.-2028. gadam, kas stāsies spēkā no 2026. gada, savukārt pilnvērtīgu uzņēmuma stratēģiju, ar ko tiek izpildīts sabiedriskais pasūtījums, izstrādās jaunā uzņēmuma valde.

Tikmēr līdz 2024. gada 1. jūlijam tiks izstrādāts pārejas perioda formāts, proti, stratēģiskais ietvars apvienotajam medijam 2025. gadam.

Līdz ar stratēģiskā ietvara apstiprināšanu SEPLP definēs, ka no 2026. gada apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un SEPLL, “veicinot vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu”.

Vienlaikus tiek solīts pieņemt lēmumu par jaunu pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai, veicinot plašāku kultūras pieejamību, mazākumtautību integrāciju un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu, norāda SEPLP pārstāvji.

Šajā kontekstā SEPLP uzdos uzņēmuma “Latvijas Sabiedriskais Medijs” valdei līdz 2025. gada 1. jūlijam izstrādāt ieviešanai no 2026. gada konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.

Tāda piedāvājuma izstrādāšanā SEPLP kā prioritātes noteikšot Latgali “kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, un arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu”.

Tāpat par prioritāti noteiks saziņas formātus ar sabiedrību mazākumtautību valodās par būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās.

Mazākumtautību valodu izmantojumam sabiedrisko mediju satura veidošanā būs jābūt ar proporcionālu pieeju.

Prioritāra būs arī kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos, mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā un kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšanu.

SEPLP uzsver, ka vienlaikus 2025. gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē un īstenošanā jāturpina 2024. gada iesāktais darbs, virzoties uz “rus.lsm.lv” zīmola maiņu, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminēšanas un tuvinoties mazākumtautību platformas stratēģiskajam mērķim.

Padome uzskata, ka ir jāturpina latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautību multimediju platformā un “Latvijas Radio 4” programmā, mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās.

Tāpat jāturpina izmaiņas mediju satura veidošanas struktūrā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodas piederības.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz