Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1222 GWh elektroenerģijas, kas ir par 13,6 vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, gada pirmajos četros mēnešos bija 1104 GWh, kas ir par 29,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 83 169 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 3,1% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražotas 401 895 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 105 952 MWh elektroenerģijas, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 34 583 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 22,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 2606 GWh elektroenerģijas, kas ir par 31% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos, bet sadales tīklā saražotas 362 902 MWh elektroenerģijas, kas ir par 8,8% vairāk.

Savukārt aprīlī saražotas kopumā 719 109 MWh, kas ir par 71,2% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī un par 6% mazāk nekā šogad martā.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka aprīlī otro mēnesi pēc kārtas Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums pārsniedza patēriņu.

Vietējā ģenerācija nodrošināja 118% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā martā, un pāri palikušais apmērs – 110 GWh – eksportēts uz kaimiņvalstīm.

Arī atjaunīgo energoresursu (AER) saražotās elektroenerģijas īpatsvars aprīlī turpināja kāpt, sasniedzot 98,5%.

Tas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada jūnija.

Elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar martu samazinājās par 9% – līdz 609 GWh, taču bija par 8% lielāks nekā 2025. gada aprīlī.

Patēriņa pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli skaidrojams ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) arvien aktīvāku darbību, ņemot vērā, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņa statistikā tiek iekļauts arī BESS no tīkla saņemtais elektroenerģijas daudzums.

Aprīlī vēja elektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums sasniedza 30 GWh, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā martā un ir arī augstākais rādītājs kopš pagājušā gada janvāra.

Straujo kāpumu vēja enerģijas ražošanā nodrošināja jauna vēja parka pieslēgšana pārvades tīklam un tā darba sākšana testa režīmā.

Saules elektrostacijās elektroenerģijas ražošana aprīlī palielinājās par 38%, sasniedzot 213 GWh un pārspējot iepriekšējā mēnesī fiksēto ražošanas rekordu.

Pagarinoties diennakts gaišajam laikam un turpinot pieaugt uzstādīto saules elektrostaciju skaitam, sagaidāms, ka vasaras mēnešos tiks pārsniegti arī līdzšinējie saules elektroenerģijas ražošanas maksimumi, teikts apskatā.

Parējos ražošanas veidos elektroenerģijas izstrāde samazinājās – noslēdzoties palu periodam, par 11% samazinājās ražošana HES, veidojot 438 GWh, ražošana biomasas stacijās samazinājās par 17% – līdz 20 GWh, biogāzes stacijās bija kritums par 15% – līdz astoņām GWh, bet dabasgāzes stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums saruka par 94% – līdz četrām GWh.

Samazinājumu dabasgāzes stacijās noteica gan atsevišķu staciju ikgadējie remontdarbi, gan augstais elektroenerģijas piedāvājums no atjaunīgajiem energoresursiem.

2026. gada aprīlī elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā otro mēnesi turpināja samazināties, sasniedzot zemāko līmeni kopš pagājušā gada jūlija, – 57,45 eiro par MWh.

Šī cena ir par 23% mazāka nekā martā un par 26% mazāka nekā pērn aprīlī.

Šogad aprīlī cenu samazinājumu Latvijā galvenokārt noteica augsts atjaunīgo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars – mēneša sākumā to veicināja joprojām augsta ražošana HES palu ietekmē, bet mēneša turpinājumā to spēja nodrošināt augsta izstrāde vēja un saules elektrostacijās.

Aprīlī Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējā cena saruka par 22% salīdzinājumā ar martu un veidoja 56,77 eiro par MWh, kas ir arī par 25,2% mazāk nekā iepriekšējā gada aprīlī.

Visstraujāk elektroenerģijas cena samazinājās Lietuvā – par 28,9% un veidoja 58,32 eiro par MWh, kamēr Latvijā cena samazinājās par 23,4% – līdz 57,45 eiro par MWh, bet Igaunijā cena saruka par 11,1% – līdz 54,53 eiro par MWh.

Samazinoties elektroenerģijas cenām, būtiski pieauga tirdzniecības intervālu skaits ar elektroenerģijas negatīvu cenu. Aprīlī negatīva cena novērota visos Eiropas tirdzniecības apgabalos.

Latvijā reģistrēti 84 šādi 15 minūšu negatīvu cenu tirdzniecības intervāli, kas ir pieaugums 4,7 reizes salīdzinājumā ar martu. Lietuvā reģistrēti 88 šādi intervāli, bet Igaunijā – 32.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm aprīlī turpināja šī gada lejupvērsto tendenci un samazinājās par 30,4% salīdzinājumā ar martu.

To noteica importa samazinājums par 40% no Somijas un par 7,3% no Polijas, kamēr imports no Zviedrijas pieauga par 5,1%.

LETA jau vēstīja, ka AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 355,824 miljoni eiro, kas ir par 37,6% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 29% – līdz 29,252 miljoniem eiro.

Vienlaikus AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn pieauga par 72,7% un bija 266,008 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa palielinājās par 32,1% un bija 19,496 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbību un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij.

Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.