Tā kā iniciatīvā savākti 10 816 paraksti, tā tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā.

Iniciatīvas pārstāvis Emīls Azanda skaidro, ka 2024.gadā un arī turpmāk nepieciešams saglabāt patlaban noteikto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, lai vēl vairāk nesaasinātu dzīves dārdzības slogu sabiedrības mazaizsargātajai daļai, neveicinātu ēnu ekonomikas izplatību lauskaimniecībā, kā arī popularizētu veselīgu dzīvesveidu.

Jau ziņots, ka koalīcija pirmdien, 30.oktobrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi.

Tā kā vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Vienlaikus Siliņa iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā nozarei atvēlot trīs miljonus eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīja, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā augļu un dārzeņu nozare ir būtiski attīstījusies.

Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība – par 77%.

ZM arī atzīmēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).

Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.