Valsts policijas informācija liecina, ka par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā pērn kopumā noformēti un sākti 2990 administratīvā pārkāpuma procesi un kriminālprocesi, kas ir par 298 mazāk nekā gadu iepriekš.

Gadu iepriekš reģistrēti 3413 šādi gadījumi.

Ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis sprieda, ka samazinājums ir gana liels, tomēr liels joprojām ir arī pieķerto dzērājšoferu skaits.

Jančevskis sprieda, ka ietekmi uz sabiedrības uzvedību ir devuši 2022. gada grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par braukšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles.

Policijas pārstāvis piekrita – ja policija būtu skaitliski labāk nokomplektēta, tad aizturēto autovadītāju skaits pieaugtu. “Mums būtu vairāk iespēju reaģēt, veikt pārbaudes un konstatēt gadījumus,” teica Jančevskis.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, vērtējot pēdējo gadu datus par braukšanu reibumā, sprieda, ka “valda stagnācija” un Latvijā kopumā nepaliek labāk.

“Jā, kritums ir bijis, bet tai seko horizontāli plakana tendence un mums nekas nemainās. Labi, ka varbūt nepaliek sliktāk, bet nepaliek arī būtiski labāk,” uzsvēra Vectirāns.

Jau ziņots, ka šogad satiksmes negadījumos gājuši bojā 19 cilvēki.

Pērn kopumā satiksmes negadījumos gājuši bojā 118 cilvēki, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Smagi cietuši 326 cilvēki, kas ir par 13 vairāk nekā 2024. gadā, bet viegli cietuši 3528 satiksmes dalībnieki.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 17 818 negadījumi, kas ir par 203 negadījumiem vairāk nekā 2024. gadā.