“Tāpēc tas būtu arī Saeimas izšķiršanās jautājums, tajā skaitā, iespējams, arī opozīcijai izvērtēt, vai viņi var piedāvāt labāku kandidātu un vai viņš varēs atnest rezultātu, kurš mums visiem, arī man, šobrīd ir vajadzīgs,” viņa teica.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka ir gatava par šo jautājumu runāt ar frakcijām, tajā skaitā ar opozīciju, ar kuru līdz šim sarunas neesot bijušas.

Siliņai tika vaicāts, kā viņa tulko ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumu, ka “Progresīvajiem” nekavējoties jāuzņemas atbildība par aizsardzības nozari.

Valainis paziņojis, ka risinājumi varot būt divi – nekavējoties virzīt jaunu aizsardzības ministra kandidātu ar skaidru redzējumu un spēju stabilizēt nozari vai arī atzīt, ka partija nevēlas turpināt atbildēt par aizsardzības jomu.

Premjere skaidroja, ka nevarēs nokomentēt, ko teicis Valainis, jo tā izplatīšanas laikā gatavojās valdības sēdei un tikās ar Melni, bet “viennozīmīgi “Progresīvajiem” ir jāuzņemas atbildība par aizsardzības nozari”.

“Manuprāt, neviens negrib palikt ar tām sekām, kādas šobrīd piedzīvojam, kad “Progresīvie” īsti nav uzņēmušies atbildību par aizsardzības nozari. Viņi viņu ir vadījuši, bet, vai viņi ir uzņēmušies atbildību? Jo arī, ministram atkāpjoties, izrādās, ka atbildība ir kaut kur citur,” viņa pauda.

Siliņa arī skaidroja, ka ir svarīgi, lai amatā ir cilvēks, kuram ir zināšanas un nav vajadzīgs “iešūpošanās” laiks.

Viņa atzina, ka nebija nekādu ilūziju, ka demisijas pieprasījums iepriekšējam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) varētu tikt atsaukts un arī pats Sprūds vairs neesot vēlējies pienākumus pildīt.

Premjere vairākas reizes izcēla Meļņa pieredzi Ukrainā, uzsverot, ka ir nozīmīgi to ieviest arī Latvijā.

Preses konferencē tapa zināms, ka Siliņa Melni šim amatam uzrunājusi piektdien, 8. maijā, divas dienas pirms viņa pieprasīja Sprūda demisiju.

Vaicāta, vai nav bezatbildīgi izņemt spēcīgu profesionāli ārā no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nezinot, vai viņa apstiprināšanai Saeimā pietiek balsu, premjere uzsvēra, ka šis jautājums ir pārrunāts ar Melni.

Tāpat viņa stāstīja, ka 30. aprīlī apmeklēja valsts robežu, un klātesoš bija arī Melnis.

“Mēs arī redzējām, kā notiek darbi uz robežas. Un, manuprāt, tas arī faktiski bija moments, kad ļoti daudz kas tapa skaidrs. Arī Melnis aizbrauca atpakaļ uz Ukrainu ar uzdevumiem,” skaidroja premjere.

Pēc viņas teiktā, tas bijis viens no brīžiem, kad kopā saprasts, ka ļoti vajag Ukrainas pieredzi. Viņasprāt, arī Melnis tajā brīdī sapratis, ka kaut kas jādara citādāk, un par to ticis runāts.

Atbildot uz jautājumu, vai tad, ja kāds drons nokrīt Latvijā kādā privātīpašumā, valstij nebūtu šie iedzīvotāji kaut kā jāatbalsta, ņemot vērā, ka apdrošinātāji šādus zaudējumus nesedz, Siliņa atzina, ka pie tā tiekot strādāts.

Krievijai par šiem jautājumiem esot iesniegta nota, tomēr Siliņa saprotot, ka iedzīvotāji nevar gaidīt, ka Krievija kādus zaudējumus, iespējams, varētu segt.

Tādēļ šis jautājums pārrunāts arī starp valdību veidojošajām partijām un tiekot strādāts pie risinājuma.

Kā vēstīts, pašlaik nav skaidrs, vai premjerei vēl ir strādājoša koalīcija, jo pēc politiķes lēmuma atbrīvot no amata aizsardzības ministru Andri Sprūdu partija “Progresīvie” ir paziņojusi, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību.

Vienlaikus politiskais spēks vēl plānojot tikšanos ar Siliņu, pirms paziņot gala lēmumu par turpmāko rīcību. Plānots, ka šāda tikšanās notiks trešdien.

Partija “Progresīvie” šonedēļ tiks skaidrībā par tālāko darbu koalīcijā, aģentūrai LETA otrdien norādīja politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

“Jaunās vienotības” (JV) vadība pašlaik nedod skaidru redzējumu, kā iecerēts sakārtot saspringtās attiecības ar “Progresīvajiem”, lai turpinātu eksistēt Siliņas valdības koalīcija, tā vietā uzsvaru cenšoties likt uz jauna aizsardzības ministra apstiprināšanu.

Siliņa kopā ar viņas uzrunāto ministra amata kandidātu Melni esot gatava tikties arī ar “Progresīvo” Saeimas frakcijas deputātiem.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) otrdien norādījusi, ka no “Progresīvajiem” sagaida ātru un atbildīgu rīcību.

Vienlaikus ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka par potenciālā aizsardzības ministra amata kandidāta Meļņa atbilstību amatam ZZS deputāti spriedīs pēc tikšanās ar viņu, kas varētu notikt nākamnedēļ.

Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.

JV piesauc arī citus “nopietnus iemeslus, kas krājušies ilgākā periodā”, proti, Sprūdam tiek pārmesta “⁠augsta (ap 40%) personāla mainība Aizsardzības ministrijā un ⁠divu valsts sekretāru nespēja sastrādāties ar ministru”.

Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.