Latvija tiesu sistēmas finansējumam novirza vienu no lielākajām iekšzemes kopprodukta daļām Eiropas Savienībā (ES), ierindojoties otrajā vietā aiz Bulgārijas.

Padomē norādīja, ka tiesnešu atalgojuma līmeņa ziņā Latvija ierindojas līdzās Beļģijai, Vācijai, Francijai, Horvātijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai, Nīderlandei, Slovēnijai, Somijai un Zviedrijai.

Savukārt advokātu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem Latvija atrodas priekšpēdējā vietā, apsteidzot vienīgi Zviedriju.

Padome vērš uzmanību, ka tiesu sistēmas digitalizācijā Latvija ierindojusies tabulas beigās, jo ir ieviesusi tikai daļu no digitalizācijas risinājumiem, kas veicina sabiedrības piekļuvi tiesai.

Vienlaikus norādīts, ka Latvijā ir izveidoti visi par būtiskiem atzītie tiesām pieejamie digitālie rīki, un valsts ir starp līderēm tiesu dokumentu digitālās pieejamības un digitālo tiesvedības pārvaldības risinājumu attīstīšanā.

Padomē uzsvēra, ka pārskatā norādīts – Latvija ir starp valstīm, kas nodrošina visus bērniem pielāgota tiesiskuma elementus, kā arī ir ieviesusi plašu tiesām pieejamo digitālo instrumentu klāstu.

Pārskatā norādīts, ka Latvijā ir vidējs ienākošo strīdīgo civillietu un komerclietu skaits pirmajā instancē uz 100 iedzīvotājiem – 1,8 lietas.

Tas ir mazāk nekā Lietuvā – 2,8 lietas, bet vairāk nekā Igaunijā – 1,2 lietas.

Padomē norādīja, ka strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilguma ziņā visās tiesu instancēs Latvija ieņem devīto vietu, iepriekšējā pārskata periodā – septīto vietu.

Kā norādīja padomē, vidējais lietu izskatīšanas termiņš Latvijas tiesās ir nedaudz pieaudzis.

Savukārt administratīvo lietu izskatīšanas ilguma ziņā pirmajā instancē Latvija ierindojas sestajā vietā starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem, tādējādi uzlabojot lietu izskatīšanas ātrumu un pakāpjoties no septītās vietas 2025. gadā.

Analizējot valsts kopējos tiesu sistēmas budžeta izdevumus uz vienu iedzīvotāju, Tieslietu padomē norādīja, ka Latvija ieņem 15. vietu, kas liecina, ka izdevumi tiesu sistēmai uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par ES vidējo līmeni.

Eirobarometra pētījumos, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas sabiedrībā ir samazinājies respondentu īpatsvars, kuriem nav viedokļa par tiesu neatkarību – no 34% uz 26%, informēja padomē.

Vienlaikus pieaudzis to respondentu skaits, kuri tiesu neatkarības līmeni vērtē kā labu vai ļoti labu – no 42% uz 50%.

Pēc Tieslietu padomes teiktā, saskaņā ar Eirobarometra apkopotajiem uzņēmumu viedokļiem galvenie tiesu neatkarības apdraudējuma avoti ir valdības, politiķu, kā arī ekonomisko un citu šauru interešu grupu spiediens vai ietekme.

Savukārt, vērtējot ieguldījumu aizsardzības efektivitāti tiesās, uzņēmēji kā galvenos šķēršļus min biežas izmaiņas normatīvajā regulējumā, likumdošanas procesa nepietiekamu kvalitāti, neparedzamu un nepietiekami caurskatāmu administratīvo rīcību, kā arī grūtības tiesā apstrīdēt administratīvos lēmumus.

Šogad Eiropas Komisija īpašu uzmanību pievērsusi arī iecelto tiesnešu pārbaudes laika regulējumam.

Komisija atzīmējusi, ka šāds regulējums pastāv tikai dažās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, un ka pārbaudes perioda saturs, procedūras un institucionālais ietvars dažādās valstīs būtiski atšķiras.