Likumprojekts, kas atbalstīts pirms pirmā lasījuma Saeimā paredz, ka padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz šī gada 15. novembrim. Tas attiecas arī uz pieminekli Uzvaras parkā Rīgā.

Komisija izskatīja darba grupā piedāvātās izmaiņas likumprojektam “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Viena no idejām paredz, ka pašvaldībām ir tiesības ierosināt objekta demontāžu, neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko vadītāju.

Ar likumu arī paredzēts noteikt, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju Armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams. Citus likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.

Papildus komisija sprieda, ka sabiedrībai ir jāsniedz iespēja ne tikai ziedot finanšu līdzekļus, bet arī pakalpojumus okupācijas režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanai.

Komisija atbalstīja priekšlikumu nodot likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, dokumentu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.

Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka publiskajā vidē tiek aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem – piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumprojektā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Iepriekš ziņots, ka komisijas sēdē, kas norisinājās 24. maijā, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons piedāvāja izveidot konsultatīvo padomi, ar kuru, demontējot padomju režīmu slavinošus objektus, atbildīgai personai būtu iespējams konsultēties.

Vairāki sapulces dalībnieki izteica ieteikumus, kurus vajadzētu veikt, lai precizētu likumu, piemēram, “4.maija deklarācijas” kluba pārstāve Ilma Čepāne ieteica pievienot informāciju, ka likums balstās uz Satversmes preambulas 3.daļu, kas nosaka, ka Latvijas tauta neatzīst okupācijas režīmus.

Papildus tika diskutēts par papildu finansējuma piešķiršanu Okupācijas muzejam, kuram tiktu nodotas demontējamo objektu oriģinālās detaļas vai fragmenti.

Savukārt Rīgas domes vadība uzsver, ka, lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru.

Saeima iepriekš pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko atcelti savulaik ar Krieviju noslēgtā dokumentā bijušie juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Sagaidot Saeimas lēmumu, Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.