No 129 valstīm ar 40 valstīm atbilstoši likumam ir pieļaujama dubultpilsonība, savukārt ar pārējām 89 nevar būt dubultpilsonība, skaidroja Cielēna.

Lielākā daļa no dubultpilsoņiem norādījuši dzīvesvietu ārvalstīs, akcentēja PMLP pārstāve, atzīmējot, ka populārākais dubultpilsoņu valstis ir Lielbritānija, ASV, Izraēla un Krievija. Līdz šim populārākā valsts bija ASV.

Cielēna vērsa uzmanību, ka puse jeb 26 568 personas ir bērni un jaunieši, kas veido dubultpilsoņu skaitu. Dubultpilsonība ar jebkuru valsti var būt bērniem līdz 18 gadu vecumam, taču jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.

Dubultpilsonība ar Krieviju ir 4049 personām, savukārt 509 personām ir Baltkrievijas dubultpilsonība. Dubultpilsonība ar Izraēlu ir 5383 personām, norādīja Cielēna, atzīmējot, ka Izraēlai raksturīgi ir ārzemēs dzīvojoši trimdinieki.

Komisijas deputātos neizpratni radīja tas, ka ir 1474 jaunieši līdz 17 gadu vecumam, kam ir norādīta dzīvesvieta Latvijā, bet ir dubultpilsonība ar Krieviju.

PMLP pārstāve skaidroja, ka bieži vien vecāki ļauj bērniem pašiem lemt par pilsonību, kad atvases sasniedz konkrēto vecumu.

Deputāte Anna Rancāne (JV) vaicāja, vai Latvijas pilsonības atņemšana saistās tikai ar noziegumiem. PMLP pārstāve to noliedza, skaidrojot, ka visbiežāk pilsonība tiek atņemta, jo persona ir pieņēmusi citas valsts pilsonību, ar ko nevar būt dubultpilsonība.