Ministrs norādīja, ka EM nav attiecīgo datu turētāja, un pašlaik datu turētājs ir ierobežojis to publiskošanu.

Vienlaikus ministrija pauž gatavību nepieciešamības gadījumā atkāpties no šī regulējuma, kā tas iepriekš darīts divas reizes, lai informētu sabiedrību, ja tiktu konstatēts būtisks uzņēmumu skaita vai informācijas apjoma pieaugums.

Valainis atzīmēja, ka patlaban uzņēmumu skaits, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, samazinās un jauni uzņēmumi būtiski nepievienojas.

Ministrs uzsvēra, ka patlaban sabiedrībai ir pieejama informācija EM mājaslapā, kā arī ir iespējams vērsties pie pašiem uzņēmumiem.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka likumu grozījumi, kas ļautu publicēt šādus datus, prasītu plašākas izmaiņas, kas ietekmētu komercpraksi Latvijā.

Valainis minēja, ka to var darīt, bet tad vajadzētu būt nopietnam pamatojumam.

Šādas izmaiņas varētu radīt sarežģījumus arī tiem uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar Krieviju vai Baltkrieviju, bet veic tirdzniecību ar trešajām valstīm.

Ministrs norādīja, ka EM ir gatava izmaiņām normatīvajā regulējumā, tomēr sabiedrības ieguvums, ieraugot sarakstu, kas jau ir redzams, patlaban nav samērojams ar iespējamo ietekmi uz uzņēmumiem, kuriem nav sakara ar Krieviju vai Baltkrieviju.

Tādēļ ministrija izvēlas pieeju publiskot uzņēmumu sarakstu gadījumos, kad konstatējamas būtiskas izmaiņas.

Tāpat viņš atgādināja, ka pirmajā saraksta publicēšanas reizē tajā bija iekļauti arī nepilnīgi dati, tostarp uzņēmumi bez tiešas saistības ar Krieviju un Baltkrieviju, savukārt otrajā reizē publicēta jau precizētāka informācija.

Jau ziņots, ka ministrs otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja, ka uzņēmumu saraksts, kuri turpina tirgoties ar Krieviju un Baltkrieviju, nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar pēdējiem publicētajiem datiem.

Viņš norādīja, ka, lai gan likums liedz publicēt šos datus, EM šādu sarakstu līdz šim divas reizes ir publiskojusi un pēdējais joprojām ikvienam ir pieejams ministrijas mājaslapā.

Tāpat Valainis minēja, ka EM ar Finanšu ministriju (FM) plāno pārrunāt nākamos soļus.

“Skatīsimies, ko mēs varam darīt, lai šo jautājumu risinātu,” sacīja ministrs.

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdevusi EM sadarbībā ar FM nodrošināt, ka ne vēlāk kā līdz otrdienai tiek publicēts saraksts ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics akcentēja, ka tiek mērķtiecīgi strādāts pie ekonomisko attiecību pārtraukšanas ar agresorvalstīm un šādas informācijas atklāšana nav sods, bet gan godīga attieksme pret Latvijas sabiedrību.

Tāpat JV pauda uzskatu, ka šis ir nepieciešams solis, lai virzītos uz ekonomisko saišu pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Uzņēmumu saraksta publicēšana palīdzēs sabiedrībai labāk saprast, kuras kompānijas izvēlas turpināt biznesu ar agresorvalstīm, neskatoties uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju.

Iepriekš opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) bija iesniegusi Saeimā lēmuma projektu, rosinot publiskot sarakstu ar importētājiem un eksportētājiem – uzņēmumiem, kas turpina veikt darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju.

Ar lēmuma projektu bija plānots uzdot Siliņai nodrošināt uzņēmumu, kas turpina veikt darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, saraksta publicēšanu līdz 2026. gada 29. martam.

NA atgādinājusi, ka 2023. gadā šāds saraksts tika publicēts. To rosināja tā brīža ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Pēc valdības maiņas aktuālais uzņēmumu saraksts vairs nav pieejams, atzīmē NA.