Inspekcija norāda, ka pēdējā laika notikumi, tai skaitā veikalu ķēdes “Mere” darbības pārtraukšana Latvijā, daudziem darbiniekiem radījuši jautājumus par viņu darba tiesībām.

Līdzīgas situācijas nākotnē var rasties arī citos uzņēmumos, kurus ietekmē starptautiskās sankcijas vai citi būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.

VDI uzsver, ka arī tad, ja sankciju dēļ ir iesaldēti uzņēmuma finanšu līdzekļi, darbinieki automātiski nezaudē tiesības uz darba samaksu.

Normatīvie akti paredz iespēju darba devējam vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus darbinieku atalgojuma izmaksai.

Savukārt, ja darba devējs objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar nodrošināt darbu, tam jāpieņem lēmums par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, ievērojot Darba likuma prasības.

Darba attiecības nevar izbeigties automātiski tikai tāpēc, ka uzņēmumu skārušas sankcijas, norāda VDI.

Darba līgumu iespējams izbeigt, darba devējam un darbiniekam par to savstarpēji rakstveidā vienojoties, darba devējam uzsakot darba līgumu Darba likumā noteiktajā kārtībā vai darbiniekam iesniedzot rakstveida uzteikumu.

VDI arī skaidro, ka situācijā, kad darbinieks ir gatavs veikt nolīgto darbu, bet darba devējs to nevar nodrošināt, var iestāties dīkstāve.

Ja darba devējs atzīst dīkstāves iestāšanos, tā ir jāapmaksā atbilstoši Darba likuma prasībām.

Savukārt, ja darba devējs neizmaksā darba samaksu, nesniedz informāciju par turpmāko nodarbināšanu vai neizbeidz darba tiesiskās attiecības likumā noteiktajā kārtībā, darbiniekam vispirms ieteicams rakstveidā vērsties pie darba devēja ar sūdzību.

Tā jānosūta uz darba devēja juridisko adresi, saglabājot nosūtīšanas apliecinājumu.

Ja darba devējs tiesību aizskārumu nenovērš, darbiniekam ir tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā, tostarp prasīt neizmaksātās darba samaksas piedziņu.

Inspekcija aicina darbiniekus rūpīgi izvērtēt situāciju un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Arī tad, ja uzņēmums pārtrauc darbību vai to ietekmē starptautiskās sankcijas, darbinieku tiesības turpina aizsargāt Darba likums.

Neskaidrību gadījumā darbinieki var sazināties ar VDI pa konsultatīvo tālruni 67186522 vai izmantot citas VDI piedāvātās konsultāciju iespējas.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) 21. sankciju kārtā iekļauts mazumtirdzniecības veikalu tīkla “Mere” pārvaldītāja SIA “Latprodukti” īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders.

“Mere” nekavējoties bija jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus.

“Svetofor Group” dibinātāji un līdzīpašnieki pārvalda vairāk nekā 2200 veikalu Krievijā un citās valstīs ar zīmoliem “Svetofor”, “Mere” un “MyPrice”.

Šnaiders ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

“Latprodukti” 2024. gadā strādāja ar 31,57 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 53% vairāk nekā 2023. gadā, taču uzņēmums cieta zaudējumus 71 841 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Kompānija “Latprodukti” reģistrēta 2020. gadā, un tās pamatkapitāls ir 365 000 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

Uzņēmums pilnībā pieder Serbijā reģistrētai kompānijai “SKTrade DOO Beograd”, bet patiesais labuma guvējs ir Šnaiders.

Pēc “Firmas.lv” datiem, Latvijā ir 12 “Mere” veikali Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valkā un Ventspilī.

Šnaideram pastarpināti pieder arī Lietuvas “Valiente” filiāle Latvijā.

Līdz 2025. gada 19. septembrim “Valiente”, kas pārvaldīja “Mere” tīklu Lietuvā, piederēja pieciem Krievijas pilsoņiem, tostarp Annai Šnaiderei (66%), Rustamam Kiližekovam (15%), Andrejam Šnaideram, kurš ir Šnaidera brālis, (12%), Valērijam Jakovļevam (5%) un Andrejam Veikulainenam (2%).

Taču portāls “Delfi.lt” 2025. gada oktobra vidū ziņoja, ka Krievijas pilsoņi “Mere” veikalu Lietuvā operatorkompānijas īpašumtiesības ir nodevuši Spānijā reģistrētam uzņēmumam.