VID Muitas pārvalde sadarbojusies ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un pārsūdzējusi lēmumus par kriminālprocesu nesākšanu.

Kā vēstīja raidījums, sankciju apiešanas shēmas centrā ir Baltkrievijas rūpnīca “Grodno Azot” – valstij piederošs uzņēmums, kas ir lielākais un faktiski vienīgais karbamīda ražotājs Baltkrievijā.

2021.gada beigās rūpnīcu pakļāva Eiropas Savienības (ES) sankcijām par represijām pret pilsonisko sabiedrību un Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma ekonomisko balstīšanu. Uzņēmums vērsās ES tiesā, lai panāktu sankciju atcelšanu, taču tas neizdevās.

Praksē aizliegtās rūpnīcas preces palīdz nogādāt starpniekuzņēmumi. Baltkrievu pētnieciskā centra iegūtie “Grodno Azot” iekšējie dokumenti liecina, ka pērn deviņos mēnešos rūpnīca Eiropas tirgū nopelnīja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Šo shēmu 2023.gadā pārtrauca Lietuvas muita. Pērn Baltkrievijas karbamīda piegādātājus vienu pēc otra savām nacionālajām sankcijām sāka pakļaut Polija.

Pēdējais no uzņēmumiem – “GrandGranit” – sarakstā tika iekļauts šī gada 7.augustā. Pamatojumā Polija skaidri norāda, ka vienīgais karbamīda ražotājs Baltkrievijā ir “Grodno Azot”, bet citiem atbilstošu ražošanas iekārtu vai infrastruktūras nav.

Šogad par galveno baltkrievu karbamīda ievešanas ceļu Eiropā kļuva Latvija. “Eurostat” dati rāda, ka vēl jūnijā caur Latviju tika vesti 65% no visa Baltkrievijas karbamīda, kas nonāca ES.

Pēc VID Muitas pārvaldes padziļinātās pārbaudes Baltkrievijas karbamīda un tā šķīduma plūsma ir apstājusies. Pēdējo baltkrievu karbamīda kravu muita izlaida 29.jūnijā, bet karbamīda šķīduma – 10.jūlijā. Augustā šie minerālmēsli Latviju nešķērsoja, noskaidrojis “de facto”.

Par vairākām jūlijā ievestā karbamīda kravām VID Muitas pārvalde sāka padziļinātas pārbaudes, saskatot šajos darījumos iespējamu sankciju apiešanu. VID Muitas pārvalde materiālus nosūtīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, taču tā atteicās sākt kriminālprocesus, konstatējot, ka konkrētajā gadījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Kopumā pieņemti četri lēmumi atteikt kriminālprocesa sākšanu.

Muitas pārvalde sadarbojās ar FID un pārsūdzēja lēmumus nesākt kriminālprocesus. VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine raidījumam pauda cerību, ka prokuratūra ņems vērā pārsūdzības argumentus.

Viņasprāt, arī no izmeklēšanas puses, iespējams, varētu vēl kaut ko darīt, lai ne tikai VID kā administratīva iestāde ar administratīvo procesu mēģinātu pierādīt iespējamu sankciju apiešanu.

Pēc VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes raidījumam sniegtās informācijas, patlaban prokuratūra veic pieņemtā lēmuma un papildu informācijas vērtēšanu. Izvērtējuma rezultātā prokuratūrai ir tiesības pieņemto lēmumu atcelt.

Kā vēstīja “de facto”, aizdomas krīt pār četriem Latvijas uzņēmumiem, kuru ievestās karbamīda kravas patlaban atrodas muitas uzraudzībā.

Kamēr rit pārbaude, prece glabājas brīvajās zonās un muitas noliktavās Rīgā un Liepājā. Tās ir kopumā 6100 tonnas karbamīda, kas paredzēts Igaunijai, Polijai un Vācijai.

Raidījums noskaidrojis, ka viens no uzņēmumiem, kuru ievestais karbamīds atrodas muitas uzraudzībā, ir “Rin cargo”.

Uzņēmums “de facto” atzinis, ka karbamīda kravu kustība patlaban nenotiek, jo kontrolējošie dienesti veic pārbaudes, taču sīkākus komentārus nav sniedzis.

Muita pieļauj, ka baltkrievu karbamīda plūsmas patlaban ir apsīkušas, jo pārvadātāji gaida pārbaužu iznākumu.

Taču uzraudzības iestādes sola stingrāku kontroli arī turpmāk, norādot, ka uzņēmējiem, kas tirgojas ar šādām paaugstināta riska precēm no Baltkrievijas, ir jārēķinās ar papildu izdevumiem tieši kontroļu nodrošināšanai.