Ik gadu Darba svētki tiek atzīmēti vairākās pasaules valstīs, un šajā dienā mēdz tikt aktualizēti vairāki mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi.

Nacionālās enciklopēdijas šķirklī par Darba svētkiem vēstīts, ka 1886. gadā Amerikas Organizēto arodbiedrību un savienību federācija pieprasīja strādniekiem astoņu stundu darba dienu, kas stātos spēkā 1886. gada 1. maijā.

Šī prasība pārvērtās vispārējā streikā Čikāgā un sadursmēs ar policiju, kurās bija vairāki bojāgājušie.

Astoņu stundu darba diena tika panākta, un pirmo reizi 1. maiju kā starptautisko strādnieku vienotības un solidaritātes dienu atzīmēja 1890. gadā pēc tās izsludināšanas pirmajā starptautiskajā sociālistisko partiju kongresā Eiropā, Parīzē, 1889. gada 14. jūlijā.

Šajā dienā daudzās valstīs mēdz notikt demonstrācijas ar protesta saukļiem par zemajām algām un neapmierinošiem darba apstākļiem, valdības īstenotajiem taupības pasākumiem vai augsto bezdarba līmeni.

Demonstrāciju apmērs un tematika variē atšķirībā no konkrētā gada aktualitātēm un samilzušajām problēmām.

Pirmo reizi Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi notika 1893. gadā Liepājā.

Latvijā 1. maija ielas ir vismaz 13 apdzīvotās vietās, Varakļānos un Skrundā ir 1. maija laukums, savukārt Ogrē – 1. maija gatve.