No 2007.gada 19.janvāra Latvijas un Igaunijas nepilsoņi varēs ceļot bez vīzas uz Norvēģiju, Islandi un Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņēmot Lielbritāniju un Īriju. To nosaka Eiropas Savienības regula. Taču nevienā no šīm valstīm nepilsoņi strādāt nevarēs. Uz Lielbritāniju un Īriju šī regula neattiecas tāpēc, ka abas valstis nav pievienojušās Šengenas līgumam un pašas vēlas regulēt vīzu režīmu, robežas un imigrācijas politiku. Nepilsoņi varēs bez vīzas doties uz visām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ieskaitot Rumāniju, Bulgāriju, kā arī Norvēģiju un Islandi.

Robežas paveras

Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajos grozījumos regulā ir atrodami divi pielikumi ar tā dēvētajām trešajām valstīm – pirmajā ir uzskaitītas valstis, kuru pilsoņiem ir vajadzīgas vīzas, ceļojot uz Eiropas Savienību, savukārt otrajā – valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas, vīzas nav vajadzīgas. Pirmajā valstu sarakstā ir Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina un citas. Tas nozīmē, ka Krievijas pilsonis, kuram ir pastāvīga uzturēšanās atļauja Latvijā, nevarēs izmantot tās pašas priekšrocības, kuras varēs izmantot Latvijas nepilsoņi, jo galvenais princips šajā regulā likts uz personas pasi vai pavalstniecību. Regulas grozījumi paredz no vīzas prasības atbrīvot bēgļus, bezvalstniekus un citas personas bez pilsonības, kas pastāvīgi uzturas kādā no dalībvalstīm un kam ir šās valsts izdoti ceļošanas dokumenti, kā arī ekskursijās braucošiem skolēniem, kas dzīvo kādā no dalībvalstīm.

Naturalizācijas procesa gaita nemainīsies

Politologi gan visai skaļi iebilst, ka šāda sistēma, kad nepilsoņi var ceļot bez vīzas, samazinās naturalizēties gribētāju skaitu. Pret to noteikti iebilst Naturalizācijas pārvaldes Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Juris Āboliņš. Viņaprāt, šie jaunie noteikumi naturalizācijas procesu īpaši nebremzēs. Nepilsoņi bezvīzu ceļošanu varēs izmantot tikai, lai brauktu ekskursijās un atpūstos ārzemēs. Taču, lai Eiropas Savienībā varētu strādāt, pie tam arī saņemt attiecīgās valsts sociālās garantijas, Latvijas pilsonība un Latvijas pilsoņa pase joprojām ir un būs nepieciešama. Tāpēc Naturalizācijas pārvalde joprojām strādās likuma ietvaros.

Ietekmēt naturalizācijas procesu mazliet varētu tas, ka tagad stingrāki kļuvuši šā procesa noteikumi. Piemēram, ja cilvēks iesniedzis pieteikumu, ka grib naturalizēties un saņēmis norīkojumu uz latviešu valodas un citu zināšanu pārbaudi, bet divu mēnešu laikā uz pārbaudi neierodas, viņa naturalizācijas process tiek pārtraukts. Līdz šim, kā stāsta Juris Āboliņš, varēja taisnoties, ka galva sāpējusi vai sievasmāte daudzreiz mirusi. Protams, šāds naturalizēties varbūtgribētājs jau nākamajā dienā var nākt ar jaunu iesniegumu. Kādu varbūt nobaidīs arī jaunie noteikumi, kas stājās spēkā kopš šā gada 1.janvāra: latviešu valodas un citu zināšanu pārbaudes gaita tiek ierakstīta audioierakstā. Tam iegādāta speciāla aparatūra. Vairs nevienam nebūs iespēju pārmest eksaminētājiem, ka viņi naturalizēties gribētāja zināšanas neadekvāti novērtē, kā arī komisijas locekļiem būt mīkstsirdīgiem pret eksaminējamo. Kopš oktobra visu pārbaužu gaita tiek arī ierakstīta videonovērošanas sistēmā. Pērngad Liepājas reģionālajā nodaļā ar tās palīdzību tika pieķerti divi špikotāji. Viņiem naturalizācija līdz ar to tika pārtraukta, bet jaunu iesniegumu viņi drīkst rakstīt tikai pēc gada. Gan audio, gan video ieraksti tiek glabāti arhīvā. Taču tie, kam patiesi būs svarīga Latvijas pilsonība, to centīsies iegūt, nebaidoties no šīm prasībām.