Vienlaikus ar diskusijām par mājokļa nodokļa ieviešanu valstī notiek nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pārrēķināšana, pietuvinot to tirgus cenai, kas īpašumiem ir ievērojami kritusies.

Tā kā Liepājā kadastrālā vērtība lielai daļai zemes un ēku pazemināsies par 30 līdz 50 procentiem, tad mājokļa nodoklis, ja Saeima apstiprinās tā likmi 0,1 procenta apmērā, būs pavisam neliels.

Pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs laikrakstam atzina, ka pagaidām esot ļoti grūti prognozēt konkrētas nodokļa summas, kas nākamgad cilvēkiem būs jāmaksā par mājokli, jo Valsts zemes dienests vēl neatklāj pārrēķinātās kadastrālās vērtības, pat pašvaldībai ne. Tomēr pašvaldībā veikti provizoriski aprēķini, kas rāda, ka, piemēram, standarta divistabu dzīvoklim nodoklis varētu būt no 3 līdz 8 latiem gadā, atkarībā no tā, kādā mikrorajonā tas atrodas. “Bet šie aprēķini ir pavisam aptuveni,” vēlreiz uzsvēra R. Fricbergs. “Mēs paši pētījām tirgus cenas, kā arī informāciju no dažādiem avotiem, analizējām.”

Vairāk nāksies maksāt privātmāju īpašniekiem. Ja ēkas kadastrālā vērtība būs noteikta, piemēram, 10 000 latu apjomā, tad nodoklis būs 10 latu gadā, ja 20 000 latu apjomā, tad 20 latu gadā utt. Plus vēl, protams, zemes nodoklis.

R. Fricbergs norādīja, ka, administrējot mājokļa nodokli, pašvaldībai finansiālais ieguvums būs niecīgs salīdzinājumā ar izdevumiem un lielo darba apjomu. “Iepriekš mums bija ap 8300 zemes nodokļa maksātāju, bet nākamgad paredzams ap 42 000 mājokļa nodokļa maksātāju. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāizsūta ap 42 000 paziņojumu par nodokli. Ja vēl vajadzēs katru sūdzēt tiesā, kas nebūs savus piecus latus samaksājis, tad tas visai maz atmaksāsies,” viņš vērtēja.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, nekustamā īpašuma iekasēšana pēc jaunās kārtības varētu pašvaldības budžetā ienest ap 25 000 latu. Bet, ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju un sociālo spriedzi, pašvaldībai, protams, būs tiesības lemt par atsevišķu kategoriju atbrīvošanu no nodokļa.

Kā zināms, līdz šim bija piedāvāti vairāki varianti nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai dzīvojamām platībām, bet valdošā koalīcija vienojās par zemāko likmi – 0,1 procenta apjomā. Pēc Finanšu ministrijas rēķiniem, jaunā likme valsts budžetā varētu dot 6,5 miljonus latu, kas ir daudz mazāks papildinājums budžetam, nekā valdība bija cerējusi panākt iepriekš.

Vakar valdība ārkārtas sēdē vēlreiz pārsprieda grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā un nolēma ieviest minimālo nodokļa likmi – piecus latus. Pēc valdības vadītāja Valda Dombrovska skaidrojuma, tas nepieciešams, lai izvairītos no iespējamās situācijas, kad atsevišķās pašvaldībās mājokļa nodoklis ir neadekvāti liels, bet citās pat nesedz tā administrēšanas izmaksas un nenodrošina tā iekasēšanas mērķi. Turklāt plānots, ka šī minimālā summa – pieci lati – attieksies gan uz zemi, gan nekustamo īpašumu.

Premjers V. Dombrovskis arī pieļāvis, ka ir iespējami sociāli taisnīgāki īpašuma nodokļa veidi, piemēram, progresīvais nodoklis. Pie šā jautājuma var nākties atgriezties, izstrādājot 2011. gada budžetu.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds” 

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, mājokļa nodoklis 50 kvadrātmetru lielam dzīvoklim:
Karostā, Zaļajā birzē – 3,70 latu gadā;
“Laumas” mikrorajonā – 5,7 līdz 6 lati gadā;
ezermalā – 4,50 lati gadā;
“Ezerkrastā” – 6,75 lati gadā;
Dienvidrietumu mikrorajonā – 7 lati gadā;
pilsētas centrā – 8 lati gadā.