Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liena Rimkus: Migla nepazuda, un pusratā es zaudēju balss spējas

“Iznākt publikas priekšā nav nekas sarežģīts. Ja apmulsti, sameklē kādu punktiņu virs skatītāju galvām un runājot koncentrējies uz to,” man reiz teica skolotāja, kad bija jāgatavo Ziemassvētku priekšnesums vietējā kultūras namā. Toreiz viss bija viegli, bet punktiņu es sameklēju un atceros vēl šodien.

Liena Rimkus: Migla nepazuda, un pusratā es zaudēju balss spējas
Foto: no personīgā arhīva
22.12.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Vēlāk sekoja “DoReMi” koncerti, pāris “Zvirbuļi”, kuros skaitīju dzeju jau pilsētas mērogā, saņēmu arī diplomus un balvas. Joprojām viens saņurcīts, vismaz piecpadsmitgadīgs zvirbulītis rotā manu bērnu mantu plauktus, kā apliecinājums manai drosmei.

Arī vidusskolā nebaidījos uzņemties muļķīgākās lomas teātrī, patiešām bija jautri. Līdz manai amatierskatuves karjerai pienāca lūzums.

Beidzot vidusskolu, studēju filozofos. Atnācu no mazas lauku skoliņas, un mūsu kursā bija studenti, kuri tiešām bija galvas tiesu pārāki. Vairāk redzējuši, vairāk dzirdējuši, vairāk piedzīvojuši. Tas bija laiks, kad sāku iemantot neticību sev un saviem spēkiem.

Bakalaura aizstāvēšanas dienā salūzu. Sāku savu prezentāciju, un manā acu priekšā nostājās balta migla. Ar acu stūrīti pamanīju, ka viena no komisijas pārstāvēm manas uzrunas laikā šķirsta žurnālu. “Tātad nav labi,” nodomāju.

Migla nepazuda, un pusratā es zaudēju balss spējas. Iegāza viena vienīga lieta – bija pazudusi ticība saviem spēkiem. Lielākais kauns dzīvē.

No tās dienas man ir grūti iznākt publikas, pat lielāka bariņa priekšā un runāt. Sevi salauzu es pati.

Desmit gadus vēlāk uzstājoties Liepājas dzejas lasījumos, es dzirdēju, kā dreb manu garo zābaku rāvējslēdzēji. Tik bail man bija. Ieplānoto norunāju, bet, šķiet, manu izmisumu pamanīja Liepājas Universitātes lektore Linda Zulmane un pēc pārdzīvotā uzdāvināja man, pieaugušam cilvēkam, konfekti. To es plauktā turēju ilgi, tas bija mans drosmes simbols sev pašai.

Nupat piedzīvoju dienu, kad dēls nobijās kāpt uz skatuves. Pasākuma rīkotājiem nācās pārplānot grafiku, bet visi kā viens atbalstīja. “Galvenais nesalauzt viņa prieku par procesu,” mēs spriedām. Uz skatuves viņš todien neuzkāpa, toties iemantoja apziņu, ka ir tiesīgs izvēlēties. Tas šķita svarīgāk.

Svētku laikā mēs mēdzam mudināt savus bērnus un teikt: “Nu, skaiti, skaiti dzejolīti, mēs taču mācījāmies!” Varbūt der aizdomāties, ka visiem nav jādeklamē dzeja bārdainā kundziņa priekšā, pat ja gaismiņā tiešām var redzēt to vērtīgo viņa maisiņā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Saistītie raksti

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz