Mācību galvenais uzdevums ir atrast un neitralizēt Pirmā un Otrā pasaules kara laika atstātos sprādzienbīstamos priekšmetus, lai uzlabotu kuģošanas drošību Baltijas jūrā, kā arī pilnveidotu iemaņas mīnu neitralizēšanas operācijās. ”Latvijai tas nozīmē drošību ūdeņos – gan zvejniekiem, gan pārējiem iedzīvotājiem,” par galveno operācijas mērķi saka Nīderlandes Karalistiskās flotes komandieris Jans Vičers.

Viņš Latvijā neesot pirmo reizi, vairākas reizes nācies būt Rīgā, taču Liepāju komandieris apmeklē pirmo reizi. ”Ļoti jauki, priecājos šeit būt. Man katra šāda veida operācija ir vienlīdz svarīga. Esmu bijis misijā dažādos apstākļos – gan Somālijā, gan Kosovā, bet nevaru izcelt nevienu svarīguma ziņā. Katra
epizode ir atšķirīga, bet, ja spēju izglābt kaut viena cilvēka dzīvību, savu uzdevumu esmu izpildījis labi,” tā portālam J. Vičers.

Mīnu meklēšanas operācijas Latvijā notiek katru gadu, informē Jūras spēkuštāba priekšnieks Gvido Ļaudups. ”Mācības, kas saucas ”Open Spirit” mēs parasti paši organizējam pēc rotācijas principa. Tajās ir iesaistītas visas Baltijas valstis. Šoreiz mūsu ūdeņos pievienoties militārajai operācijai savu palīdzību piedāvāja NATO 1. patstāvīgās Jūras spēku grupas.”

Militārais mantojums mūsu ūdeņos esot liels, kas vairāk gan koncentrējas uz Irbes jūras šaurumu un ieeju Rīgas jūras līcī. ”Mīnas neapdraud tik ļoti kuģošanu, cik dabu. Šis ir arī labs veids, kā praktizēt un trenēt mūsu kuģu komandas,” stāsta G. Ļaudups. Jūras spēku štāba priekšnieks atklāj, ka mīnas nav vienīgais objekts, kas tiek atrasts šāda veida operācijās. ”Mums ir bijis gadījums, kad Mērsraga ostā atradām lielu akmeni, kurš traucēja kuģu kustībai. Veicām akmens uzspridzināšanas darbus, lai būtu drošs kuģu ceļš un kuģiem ar lielāku iegrimi nesagādātu grūtības.”

Dažkārt atrodot arī gružus, kurus vai nu fiksē jūras kartē vai izceļ no ūdeņiem. ”Ir bijuši gadījumi, kad atrodam līdz šim neatzīmētus kuģu vrakus, taču tie ir aizsargājami objekti un netiek izcelti. Šādā veidā mēs
palīdzam Latvijas hidrogrāfijai un Latvijas jūras administrācijai uzlabot kartes atbilstību mūsu uzraudzības zonā.”

G. Ļaudups stāsta, ka atrastās mīnas vispirms tiek identificētās, lai noskaidrotu, vai tās ir sprāgstvielu saturošas. Ja mīnas izrādās bīstamas, tās tiek neitralizētas. ”Bīstamo mīnu ir ne mazums. Kādreiz, kad tika izmantoti zvejniecībā traļi, šīs mīnas bija bīstamākas zvejniekiem, bet apdraudējums, ka veicot kādus grunts darbus vai zvejniekam strādājot ar tīkliem, pastāv.”

Vēl viens no pakārtotajiem uzdevumiem vienībām ir patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā, ostu vizīšu laikā. ”Tā ir mūsu jūras atbildības zonas uzraudzība, sekojam līdzi, kā kuģi, kas kuģo Latvijas teritoriālajā jūrā, izpilda starptautiskos normatīvus. Arī palīdzam Zvejas inspekcijai sekot līdzi tam, vai nenotiek nelegāla zvejošana Latvijas ūdeņos.”

Ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos norādījumus, kuģi netiks atvērti iedzīvotājiem apskatei. ”Mūsu darbību epidemioloģiskie apstākļi daudz nemaina. Protams, ir jāveic daudz dažādi preventīvi pasākumi, jāievēro normatīvi, bet mēs rodam veidus, kā izpildīt uzdevumu,” saka G. Ļaudups

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas sastāvā šobrīd atrodas Beļģijas flagmanis ”Godetia”, Igaunijas kuģis ”Ugandi”, Vācijas kuģis ”Datteln” un Lielbritānijas kuģis ”Blyth”. No 2. līdz 6. aprīlim sastāvs dosies ostas vizītē Rīgā, bet jau no 6. aprīļa līdz 11. aprīlim Irbes jūras šaurumā notiks militārās mācības ”Hodops”.

15Skatīt galeriju