Kādas gaišas vasaras dienas beigās liepājnieks Pāvels Bondarenko pie Liepājas Universitātes izdzirdis cilvēcisku putna smējienu. “Smējiens turpinājās pusminūti, un es skaidri sapratu, ka tas ir putns,” “Kurzemes Vārdam” raksta P. Bondarenko.

Vēlāk viņš internetā izpētījis, kuri putni smejas, un secinājis, ka tam vajadzētu būt ūpim. “Vai varat iedomāties – ūpis pie universitātes dienas laikā!” viņš raksta izbrīnīts un lūdz, lai “Kurzemes Vārds” pastāsta, kas zināms par ūpjiem Liepājā.

Ornitologs Kārlis Millers, uzklausījis P. Bondarenko stāstu, gan liepājnieka versiju gribētu noraidīt. Ūpis nemēdz vasaras laikā un dienas vidū atrasties tādā skaļā vietā. Turklāt Latvijā sastopamās ūpju sugas ‘bubo bubo’ pārstāvji nesmejas, viņu balsis un dziesmas skan citādi.

Ūpja rumpis ir 50 – 60 centimetrus garš, tātad putns ir tik liels, ka to noteikti varētu arī bez problēmām ieraudzīt, ja viņš te Liepājas centrā būtu bijis. Tā ka pieņēmums, ka P. Bondarenko dzirdējis ūpi, nav loģisks. Ja tas patiešām būtu noticis, tad “visi tviteri un feisbuki būtu pilni”, jo tādu neparastu putnu būtu pamanījuši arī citi cilvēki. “Lai gan brīnumi dabā notiek,” bilst ornitologs, atzīstot, ka nevar kategoriski spriest par to, ko pats nav ne redzējis, ne dzirdējis.

K. Millers spriež, ka P. Bondarenko aprakstītie pusminūti ilgie smiekli raksturīgi tipiskajai Liepājas iemītniecei – sudrabkaijai, un droši vien tā arī ir bijusi īstā smējēja un mulsinātāja. “Sudrabkaijas mitinās uz jumtiem, un ne tikai Liepājā. Tām ir raksturīga smieklveidīga ķiķināšana, gāgināšana vai krekšķēšana – to var aprakstīt ļoti dažādi,” teic K. Millers.

Savukārt par to, ka Liepājas pilsētas teritorijā dzīvotu kāds ūpis, ornitologiem nav pilnīgi nekādas informācijas, un, domājams, neviena ūpja mums nav.

Latvijā šo putnu ir ļoti maz, pāru skaits minēts vien vairākos desmitos. Ūpji Latvijā ir daudz retāk sastopami par citiem pūčveidīgajiem putniem. Vēl jo retāk tādēļ, ka Latvijā ir likvidētas atklātās izgāztuves. Agrāk ūpjus varēja pamanīt pie tām, jo šiem putniem garšo atkritumu krātuvju apmeklētāji – piemēram, žurkas, ķīri, arī vārnas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.septembra numurā.

#kvards-20190906-04#