Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde modelē iespējamos izglītības tīkla reorganizācijas scenārijus, aģentūrai BNS sacīja pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Niedre-Lathere.

Viņa pavēstīja, ka Liepājas pilsētas izglītības nozares attīstības koncepcijas 2015. līdz 2020.gadam ietvaros pašvadības mērķis ir arīdzan sekmēt efektīvu izglītības pakalpojumu attīstību. Lai mērķi sasniegtu, pieaicinātie eksperti ir izstrādājuši reorganizācijas scenāriju, kurš paredz Liepājas 15.vidusskolas statusa maiņu uz pamatskolu, un pievienot tai Liepājas internātskolas audzēkņus.

Komentējot Liepājās 15.vidusskolas atbalsta biedrības atklātajā vēstulē pausto neapmierinātību, Niedre-Lathere norādīja, ka tas ir tikai viens no variantiem, un iespējamie varianti vēl tiek modelēti.

“Tas nav pieņemts, tas nav apstiprināts, tas ir tikai variants. Mēs vēl tikai modelējam nākotnes situāciju, piedāvājot vairākus attīstības modeļus. [..] 15.vidusskolas un internātskolas apvienošana ir tikai kā viens no variantiem,” pauda Niedre-Lathere.

Komentējot citus iespējamos modeļus, viņa norādīja, ka pastāv iespēja, ka 15.vidusskola tiks atstāta kā vidusskola un, iespējams, Liepājas izglītības iestāžu reorganizācija skars pavisam citas skolas, taču konkrētus skolu nosaukumus Niedre-Lahtere atturējās minēt.

“Nebūt nav teikts, ka tagad ar 15.vidusskolu kaut kas tiks darīts. Koncepcija ir attiecināma uz visu pilsētas skolu tīklu kopumā. Problemātika iekļauj visas Liepājas pilsētā esošās izglītības iestādes,” uzsvēra Izglītības pārvaldes pārstāve.

Kā iemeslus, kapēc tiek apspriesta tieši šo divu skolu reorganizācija, Niedre-Lathere norādīja, ka skolās samazinās skolēnu skaits, kā arī pašvaldībai ir jānodrošina moderni aprīkoti dabas zinību kabinetus, tāpēc pašvaldība ir ieinteresēta efektivizēt finanšu izlietojumu.

“Parādas vismazākā dinamika, parādās straujāks skolēnu kritums. Neviens jau netaisās reorganizēt pamatskolu. Skolēnu pieaugums varbūt ir sākumskolas klasēm vai pamatskolas klasēm, bet runa ir par vidusskolas klasēm, par (Izglītības un zinātnes) ministrijas uzstādīto piepildījumu no septītās līdz 12.klase, kur jābūt ir 400 skolēniem. Šo kritēriju neiztur neviena no pilsētas skolām, izņemot ģimnāziju un 5.vidusskolu. [..] Ir skolas, kuras neiztur kritērijus un nesaņem valsts aprīkojumu, savukārt nodrošināt no pašvaldības budžeta līdzekļiem moderni aprīkotus dabas zinību kabinetus, ja mēs redzam, ka skolēnu skaits krītās, un nevar nokomplektēt vidusskolas klasi, tad, kāpēc jāiegulda milzīgi pašvaldības budžeta līdzekļi, ja tam nav pielietojuma? [..] Labi, pieņemsim mēs vienreiz tehniku iegādājam, bet viņa jau noveco. Pēc gadiem pieciem tehnika ir jāatjauno un jāpapildina. Ja mēs to darīsim skolās, kurās ir tikai viena vidusskolas klase, tas nebūs īsti saimnieciski,” skaidroja Niedre-Lathere.

Ja koncepcijas ietvaros reorganizētas tiks tieši šīs divas skolas, tad Niedre-Lathere uzsvēra, ka ideālais scenārija variants būtu nodrošināt internātskolas skolēnu integrēšanu visās pilsētas skolās.

“Mums tā doma bija tāda, ka viņiem ir jāintegrējas visās citās pilsētas skolās. Internātskola paliktu kā dienesta viesnīca, un bērni varētu iegūt izglītību ikvienā no pilsētas skolām. Nevis izolēt un segregēt, bet tieši otrādi – integrēt šos skolēnus,” skaidroja Niedre-Lahtere, vienlaikus uzsverot, ka, iespējams, skolas direktori nevēlētos, lai internātskolas skolēni mācās viņu skolā, jo tas varētu radīt dažādus mācību un citu skolēnu uzvedības traucējumus.

Komentējot procesa gaitu, Niedre-Lathere pastāstīja, ka pagaidām ir veikta tikai pirmā datu analīze, kurā ir apkopots skolēnu skaits, pedagogu likmju skaits, tehniskās bāzes nodrošinājums. Galējie finanšu aprēķini vēl neesot veikti, tāpēc pagaidām nav zināms, kurš modelis būtu efektīvāks.

Viņa pavēstīja, ka līdz trešdienai, 11.februārim, izglītības iestāžu pārstāvjiem ir jāizvērtē piedāvātais variants un jāsniedz savs komentārs.