Procentuāli vislielākā daļa – 33,9% no visa pilsētas pamatbudžeta jeb 43,5 miljoni eiro – atvēlēti izglītības nozarei.

Otra lielākā budžeta sadaļa – 22,5% jeb 28,9 miljoni eiro – paredzēta ekonomiskās darbības nodrošināšanai.

Šī sadaļa attiecas uz būtisku infrastruktūras projektu realizēšanu, kas turpināsies vai tiks uzsākti. Tās ir gan ielu pārbūves, gan ielu apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošana, gan kvalitatīvāks rotaļu laukums un kultūras pieminekļu saglabāšana.

Sociālajā jomā Liepājas pašvaldība turpinās nodrošināt dažādus pabalstus, lai liepājnieki jūtas sociāli aizsargāti.

6,7% no budžeta jeb 8,6 miljonus eiro paredzēts atvēlēt sporta nozarei.

Deputāti atbalstīja 1 513 166 eiro piešķiršanu sporta pasākumiem, 489 200 eiro infrastruktūras attīstībai stadionā “Daugava” un 443 747 eiro futbola halles darbības nodrošināšanai un uzturēšanai.

Savukārt 6,2% jeb 7,9 miljoni eiro paredzēti dažādu kultūras norišu, procesu un kultūras infrastruktūras darbības nodrošināšanai.

Kultūras pasākumiem – 1 100 000 eiro, nodibinājumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” – 300 000 eiro, pilsētas svētku noformējumam – 248 929 eiro, projektam “Muzeja ēkas pārbūve” 168 167 eiro (t.sk. valsts finansējums 36 653 eiro), kā arī Dziesmu un deju svētku pasākumu atbalstam 250 000 eiro.

Veselības nozarē deputāti piešķīra 89 000 eiro projektam “Cilvēkresursu piesaistes programma veselības aprūpei Liepājā”, piesaistot augsti kvalificētus ārstus no citām pilsētām un kompensējot dzīvojamās platības īres izdevumus vai transporta izdevumus, 108 545 eiro atvēlēti projektam “Liepāja. Vesels. Aktīvs. Laimīgs”, savukārt 2 753 419 eiro paredzēti projekta “Infrastruktūras attīstība SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca”, uzlabojot kardioloģijas, onkoloģijas un bērnu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti Kurzemē” īstenošanai.

Vides aizsardzības jomā 769 585 eiro atvēlēti būnas izbūves turpināšanai Baltijas jūrā (t.sk. valsts finansējums 538 176 eiro), 165 000 eiro krasta nostiprinājuma izbūvei gar Baltijas jūras krastu un 65 132 eiro projektam “Laivu ielaišanas vietas atjaunošana Ezermalas ielā”.

2023. gada pamatbudžeta izdevumi kopā ar finansēšanas daļu tiek plānoti 128 529 726 eiro apmērā, tai skaitā valsts budžets – 30 832 234 eiro, pašvaldības pamatbudžets – 88 804 768 eiro, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi – 8 892 724 eiro.

Izdevumi tiks nodrošināti no plānotajiem ieņēmumiem 102 851 580 eiro apmērā, līdzekļu atlikuma gada sākumā 13 338 180 eiro un kredītresursu piesaistes 12 339 966 eiro.

Komentārs

Pašvaldībām jācer uz ieņēmumu pieaugumu

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele

Šogad valdībai nav izdevies sagatavot 2023. gada valsts budžetu un apstiprināt to Saeimā. Līdz ar to nākamais gads sāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu.

Pagaidu budžeta laikā ar finanšu ministra rīkojumu pašvaldībām tiek noteiktas mērķdotācijas un dotācijas, šai ziņā nekas nemainās.

Apstiprina arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozi un proporcijas starp valsti un pašvaldībām, kā arī valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam.

Pagaidu budžeta laikā pašvaldība var aizņemties tikai ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem, citus projektus tās realizēt un galvot nevarēs, izņemot risinājumus apkurei.

Lielākā ietekme uz pašvaldību budžetiem nākamajā gadā būs energoresursu cenu kāpumam un augstajai inflācijai.

Pēc ekonomistu domām, inflācija nākamā gada gaitā pakāpeniski samazināsies, bet tas nenozīmē, ka cenas samazināsies, tās vienkārši vairāk nekāps.

Tas attiecas gan uz precēm un pakalpojumiem, gan sociālajiem pabalstiem, to skaitā mājokļa pabalstu, ko šīs cenas ietekmē. Izdevumu kāpums pašvaldībām jau šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar šo laika posmu pērn, bijis ļoti straujš un būtisks.

Liels izaicinājums būs minimālās mēnešalgas palielināšana pašvaldību struktūrās. Salīdzinot ar valsts struktūrām, vidējais atalgojums pašvaldībās ir apmēram par 30% mazāks, tajās ir lielāks skaits darbinieku ar salīdzinoši zemo algu. Pašvaldību budžetos jārod būtisks resurss darba algu palielināšanai.

Ņemot vērā kredītu sadārdzināšanos, jāieplāno lielāki izdevumi procentu maksājumiem. Tāpat jau no 1. janvāra pašvaldībām būs divas jaunas funkcijas – veikt darbu ar jaunatni un veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu.

IIN ieņēmumiem pašvaldībām pēdējie gadi nav bijuši sevišķi veiksmīgi. Valstī kopumā nodokļu ieņēmumi bijuši augoši, bet pašvaldībām 2020. un 2021. gadā – krītoši.

Šogad IIN prognoze ir labāka, nekā tika plānots, ieņēmumi ir lielāki, un tie šobrīd palīdz segt palielinātos izdevumus, kas saistīti ar pasaulē notiekošajiem procesiem.

Ceram, ka pieaugums nākamajā gadā pašvaldībām būs, lai varētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.