Kamēr izstrādā gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030.gadam, Liepājas pašvaldība nevar komentēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri atteikties no krāsns apkures, aģentūrai LETA pašvaldības vadības viedokli pauda Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Līdz šim Latvijas Lielo pašvaldību savienība, tostarp Liepāja, ir sniegusi savus iebildumus un priekšlikumus esošajā rīcības plāna redakcijā.

Freidenfelde norādīja, ka atbilstoši izstrādātajām rīcības plānam, Liepājas pašvaldībai līdz 2021.gada otrajam pusgadam nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas attiecīgi pilnvaros gaisa piesārņojuma samazināšanai noteikt stingrākas prasības.

Bet vispirms secīgi ir jāveic grozījumi valsts likumdošanā, pēc tam attiecīgi var paredzēt grozījumus arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Piemēram, reģistra izveide iespējama tikai pēc grozījumu veikšanas normatīvajos aktos. Līdz ar to Liepājas pašvaldības rīcībā nav uzskaite par pilsētā esošajām siltumapgādes sistēmām, teica Freidenfelde.

Lai izvērtētu objekta pieslēgšanu centralizētās siltumapgādes sistēmai, potenciālajam klientam ir jāsazinās ar SIA “Liepājas enerģija”. Uzņēmums izskatīs siltumapgādes piegādes iespējas jebkuram objektam Liepājas pilsētā. Teorētiski tas ir iespējams jebkurā vietā, bet atsevišķos objektos tas var būt komplicēti un līdz ar to klientam finansiāli dārgi.

Pašlaik Liepājas pašvaldībai ir vairāki jautājumi, kā rīcības plānā iekļautās aktivitātes realizēt praktiski, piemēram, kā veikt krāšņu reģistra izveidi, CO2 emisijas uzskaiti un kā atbilstoši iedzīvotāju interesēm un iespējām veikt veco apkures iekārtu nomaiņu. Tāpat aktuāls jautājums ir par finansējumu un cilvēkresursiem ieceru īstenošanai, uzsvēra Freidenfelde.

Viņa stāstīja, ka jau tagad iedzīvotāji paši izvēlas centralizētās apkures iespējas. Kā liecina “Liepājas enerģija” dati, pēdējo trīs gadu laikā centralizētajiem siltumtīkliem pieslēgti 129 jauni klienti.

“Tostarp vēlamies minēt, ka rīcības plāns nosaka gaisa piesārņojuma samazināšanu arī citās jomās, tostarp veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu mājās, valsts, pašvaldību ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kā arī veicināt videi draudzīgu transporta attīstību utt.,” piebilda Freidenfelde.

Viņa norādīja, ka tās ir vēl lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti. Un Liepājas pašvaldība jau vairākus gadus aktīvi strādā pie šī jautājuma.

Viņa papildināja, ka desmit gadu laikā, kopš daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu iespējams veikt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, liepājnieki ir visaktīvākie dzīvokļu īpašnieki Latvijā, kas ir atjaunojuši jau 114 daudzdzīvokļu ēkas. Arī jaunajā plānošanas periodā Liepāja ir aktīvākā pilsēta, iesniedzot visvairāk projektu – 83, jo ēku renovācija ļauj ietaupīt vidēji 45% siltumenerģijas un samazināt siltuma zudumus.

Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties atbalstam energoefektivitātes dokumentu izstrādei, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu. Arī pašvaldība ir uzlabojusi energoefektivitāti lielākajā daļā pašvaldībai piederošo ēku, piebilda pašvaldības pārstāve.

Tāpat Liepājā tiek attīstīts videi draudzīgāks transports, rekonstruējot tramvaja līniju un iepērkot jaunus zemās grīdas tramvajus, izbūvējot velojoslas. Jau pašlaik Liepājas ielās kursē jaunie autobusi, kas ir videi draudzīgāki un aprīkoti ar jaunākās paaudzes Euro6 dzinējiem, kas samazina izmešu daudzumu un trokšņu līmeni pilsētā.

Kā jau ziņoja “Latvijas Avīze”, VARAM rosina atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei gan Rīgā, gan citās lielākajās pilsētās, lai uzlabotu gaisa kvalitāti.

VARAM ir izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.- 2030.gadam, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās. Vecās un neefektīvās krāsnis būtu jānomaina līdz 2027.gadam. VARAM novērojusi, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu piesārņojuma rada individuālās mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt.

Rīcības plānā ir paredzēts arī valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav “tehniski un ekonomiski pamatoti” pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. VARAM rēķina, ka šim nolūkam būs nepieciešami apmēram 15 miljoni eiro, taču, kur tos ņemt, nav zināms.

Atbilstoši VARAM plānam, pilsētās ar vissliktāko gaisa kvalitāti – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – būtu jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs, tajās iekļaujot informāciju par kurināmo un iekārtu vecumu. Reģistrs būtu jāizveido gada laikā pēc tam, kad valdība būs veikusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Turklāt pašvaldībām būtu jākontrolē, kas krāsnīs un kamīnos tiek kurināts.

Pašvaldības arī tiek aicinātas izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kas izvēlas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

VARAM iecere ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Tiek plānots, ka septembrī šis plāns varētu tikt apstiprināts valdībā.