Saskaņā ar aptaujas rezultātiem pēdējo divu gadu laikā notikušās izmaiņas pilsētvides labiekārtošanā pozitīvi vai drīzāk pozitīvi novērtējuši 93% aptaujāto respondentu. Tāpat augsts novērtējums bijis par norisēm aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanā (92% apmierināto), pilsētas popularizēšanā (84%), ekoloģiskās situācijas uzlabošanā (83%), sporta attīstības veicināšanā (83%) un sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā (82%).

Par kultūras un izklaides pasākumu piedāvājumu pozitīvu viedokli pauduši 79% aptaujāto, sabiedriskā transporta organizēšanu pozitīvi novērtējuši 76%, tūrisma attīstību – 76% un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – 74%. Ceļu un ielu kvalitātes izmaiņas pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtējuši 69% respondentu, izglītības iegūšanas iespējas 66%, uzņēmējdarbības attīstību 53% un veselības aprūpi pozitīvi vērtējuši 53% aptaujāto, kas ir augstākais šīs jomas novērtējums pēdējo gadu laikā. Sociālās palīdzības un pakalpojumu nodrošināšanu pozitīvi novērtējuši 47% respondentu, savukārt viskritiskāko viedokli iedzīvotāji pauduši par nodarbinātības iespējām, jo šo jomu pozitīvi vērtējuši tikai 34% respondentu, savukārt negatīvi 58%.

”Pētījuma rezultāti liecina, ka Liepājas sabiedrība atzinīgi vērtē pašvaldības paveikto dažādos pilsētas attīstības virzienos. Gandrīz visu Liepājas dzīves jomu attīstība tika vērtēta kopumā pozitīvi. Jo īpaši jāatzīmē progress ”Covid 19” pandēmijas laikā īpaši aktuālajā veselības aprūpes nozarē, kur vērtējums no iepriekš 2019. gadā kopumā kritiska2020.gada decembrī kļuvis kopumā pozitīvs. Pozitīvas tendences vērojamas arī citu Liepājas attīstības procesu rezultatīvo rādītāju dinamikā,” iepazīstinot Liepājas pilsētas domes deputātus ar pētījuma rezultātiem, Attīstības komitejas sēdē noradīja tirgus un sociālo pētījumu aģentūras ”Latvijas fakti” vecākā projektu vadītāja Oksana Kurcalte.

Jautāti par aktuālākajām problēmām un pašvaldībai prioritāri risināmiem jautājumiem, iedzīvotāji visbiežāk minēja nepieciešamību uzlabot ielu un ceļu stāvokli, īpaši ārpus centra (to minēja 22% aptaujāto), risināt darbavietu trūkumu(19% aptaujāto), kas biežāk satrauca respondentus ekonomiski aktīvākajā vecumā no 25 līdz 55 gadiem un ar zemāku ienākumu līmeni. Iedzīvotāji neapmierināti arī ar ārstu speciālistu trūkumuun garām rindām uz izmeklējumiem, ko minēja 13% respondentu.

Pētījums iezīmē tendenci, ka arvien pieaug to liepājnieku skaits, kuri uzskata, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā kopumā –pērn martā šādi uzskatīja 31% liepājnieku, savukārt decembrī – 39% aptaujāto.Pretējs uzskats tika pārstāvēts tikai 6% gadījumu (-5% salīdzinājumā ar martu). Gandrīz puse jeb 48% aptaujas dalībnieki pārstāvēja viedokli, ka dzīve Liepājā ir tāda pati kā Latvijā kopumā.

Kā rāda aptaujas dati, katrs trešais aptaujātais liepājnieks (34%) uzskata, ka vispārējā ekonomiskā situācija Liepājā pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies, aptuveni tikpat liela daļa (33%) ir to respondentu, kas izteikuši kritisku Liepājas attīstības vērtējumu, savukārt vēl 30% aptaujāto pauda viedokli, ka Liepājas ekonomiskā situācija pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies. Salīdzinoši pozitīvāk Liepājas ekonomikas izaugsmi vērtējuši gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar augstāku izglītības un augstāku ienākumu līmeni, kā arī latvieši un strādājošie.

Pēc Liepājas pašvaldības administrācijas pasūtījuma veiktajā telefonaptaujā kopskaitā aptaujāti vairāk nekā 400 Liepājasiedzīvotāji.

Ar pilnu aptaujas kopsavilkumu var iepazīties pašvaldības mājaslapā šeit: https://www.liepaja.lv/pilsetas-statistika/iedzivotaju-aptauja/.