Bērns pazuda ļaužu pārpilnā Gaujas pludmalē, kur plunčājās ūdenī kopā ar citiem bērniem. Pēc gandrīz divu dienu nepārtrauktiem meklējumiem meitenītes ķermeni atrada upē – apmēram 10 kilometrus no vietas, kur viņa pazuda.

Ļoti daudzi peldvietā notikušajam dzīvoja līdzi un uztraucās, es tai skaitā. Rezultāts tik ļoti skumjš, ka vārdos to pat grūti izteikt.

Šonedēļ, sarunājoties ar pludmalē dežurējošo glābēju par ikdienā novēroto, atkal nācās secināt, cik īsa ir cilvēku atmiņa.

Kad notiek nelaime, to dažas dienas vai nedēļas aktīvi risina, par to padiskutē, bet paiet laiks un viss, kas ar to saistījās, aizmirstas. Par to vairs nedomā. Īsti jau arī nav ko pārmest, jo dzīve turpinās – ir jauni notikumi, aktualitātes, problēmas, kas klājas pāri visam iepriekšējam.

Taču ir reizes, kad uzvedībai un attieksmei jābūt konsekventām, tas attiecas arī uz atpūtu ar bērnu pie ūdens.

Tūrisma speciālisti norāda, ka Liepājas lielākais trumpis visos laikos ir bijusi pludmale, kas piesaista ne tikai vietējos un Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārvalstu viesus. Pludmale un jūra patīkamos laikapstākļos, sevišķi, kad ir svelme un gribas rast veldzi ūdenī, patiesi ir ļaužu pilna.

Apmeklētāju vidū, protams, ir dažāda vecuma bērni. Viņi ir it kā kopā ar pieaugušajiem. Tīši saku “it kā”, jo patiesībā atrasties bērnam blakus un bērnu pieskatīt nav viens un tas pats.

Arī glābēji uzsver: esiet kopā ar bērnu pa īstam! Tas nozīmē – kopā ejat ūdenī, kopā uz kafejnīcu pēc saldējuma, kopā ceļat smilšu pilis.

Ja reiz ar bērnu esat ieradies peldvietā, tā nebūs reize, kad atpūsties – vienam laiski sauļoties uz līdzpaņemtā dvielīša, netālajā kafejnīcā iemalkot aukstu limonādi vai pa telefonu uzsist klačiņu.

Tas faktiski ir darbs, jo ne uz brīdi nevar novērsties, aizpeldēt domās, jo tā var nesaredzēt briesmas. Nesaredzēt, nesadzirdēt…, jo bērns, kā zināms, slīkst klusi. Nav saucienu pēc palīdzības. Jo primāri ir elpot, nevis kaut ko skaļi kliegt.

Mazie bērni var aizrīties ar ūdeni pat desmit, piecpadsmit centimetru dziļumā, brīdina glābēji.

Un iznākums var būt ļoti bēdīgs. Jo mazāks bērns, jo vairāk viņš jāpieskata. Tie, kas tikko iemācījušies staigāt, var ūdenī paklupt un izbīlī vienkārši nepiecelties kājās.

Paļauties uz to, ka gan jau glābēji atpūtniekus pieskatīs un, ja vajadzēs, izglābs, noteikti nevajadzētu. Jo katram blakus glābēju nolikt nevar. Tādas kapacitātes nav.

Skaudrā statistika rāda, ka bērni ir kategorija, kas slīkst visbiežāk, un to var sasaistīt ar vecāku nepietiekamo uzraudzību, secinājuši likumsargi.

“Tā ir likumsakarība – jo mazāk bērnu pieskatām, jo drīzāk viņam kaut kas var notikt,” viņi atgādina. Tādēļ, dodoties ar bērnu uz peldvietu, likums numur viens – nolieciet malā telefonu vai žurnālu, aizmirstiet par laisku gulēšanu smiltīs un esiet ik minūti, ik sekundi fiziski blakus savam mazajam peldētājam!

Piepūšamie tikai rada ilūziju par drošāku peldēšanu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.