Kad viena virsotne “iekarota”, ātri uz dupša, šļūciens lejā un – aidā! – jau pie nākamā izaicinājuma. Jo pēc nedēļas sākumā piedzīvotā sniegputeņa baltā saltuma Liepājā bija pārpārēm. Tā ka laukumiņā pie biedrības nama izauga pat vairāki sniega kalni – gan cilvēku roku veidoti, gan traktoriņa sastumti.

Bērni ir tie, kas, šķiet, ziemu un tās piedāvātos bonusus izbauda visvairāk un tā no sirds – jebkurā vietā, jebkurā laikā.

Ikviena dienas vai nakts stunda piemērota rotaļām ar sniegu!

Kurš tad pieaugušais no rīta ceļā uz darbu labprātīgi bridīs kupenā līdz ceļiem vai gulsies pilnā augumā uz zemes, lai, rokas un kājas švitinot, taisītu sniega eņģeli, vai ņems pilnas saujas baltuma, lai veidotu piku un ar to mēģinātu kādam trāpīt? Brrrr, nu nē! Zābaki būs pilni aukstuma, tas aizbirs arī aiz apkakles, tad kusīs, būs slapjš… Bet bērnus tas neuztrauc, un galvenais ir baudīt to, kas vien dažas nedēļas gadā mūs pārsteidz.

Publiski piedzīvoju diametrāli pretējas sajūtas cilvēkos par atnākušo ziemu.

Pasta un F. Brīvzemnieka ielas krustojumā. Ar bērniem bijām ceļā uz Jūrmalas parku, kas ir viena no labākajām vietām, kur baudīt ziemas burvību. Galamērķi gan ar šādu kompāniju pie rokas sasniegt sanāk daudz ilgāk, jo ir taču uz kādas apmales jāpastaigā, notestējot līdzsvara izjūtu, ar kādu garāmejošu suņuku “jāsapļāpā” un citas interesantas lietas jāapskata, jāpadara, tai skaitā jāpārbauda, ar ko katra sniega kupena atšķiras no iepriekšējās, un vienu radām arī blakus minētajam krustojumam.

Tobrīd Pasta ielas ietvi no sasnigušās masas, palīgā ņemot lāpstu, centās atbrīvot kāds gauži sapīcis kungs.

Acīmredzot notiekošais dabā ir jau “līdz brošai” un prieks par fizisku aktivitāti – pilnīgi nekāds.

Darbā ieniris, cītīgi stumdot, bīdot, kasot jau piemīto baltumu, nemana, ka aiz muguras nostājusies kāda sieviete ar mazu suni pie pavadas. Paiet garām strādniekam nav iespējams. Beidzās (vispār – ar to tika arī sākts) tā, ka abi veltīja viens otram vārdus, ko labāk neatkārtot, – nekas glaimojošs.

Protams, ar bērniem pie tuvākās izdevības paslīdējām garām īgnajam darbarūķim (viņa veidotos sniega vaļņus drošības labad neaiztikām), lai arī mūsu virzienā netiktu raidīts kāds lamuvārds. Ir pietiekami daudz negāciju apkārt, ar ko ikdienā nākas sastapties, tādēļ izprovocēt ko papildus – tīri labi var iztikt.

Bet ko mēs? Turpinājumā – sniega vīru velšana, pikošanās, sacenšanās, kurš vistālāk pratīs raidīt sniega piku, ripināšanās no kalniņa, īsāk sakot, daudz smieklu un prieka.

Aicinu ikvienu un visus ieplānot Liepāju! Par to, kā patlaban izskatās pilsēta, sniedz ieskatu arī Instagram lietotāji. Palūkojiet! Ziemīgi burvīga, turklāt svētku rotā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.