Izvērtēt nav bijis viegli, jo Liepājas un apkārtnes mākslinieki, kas tika aicināti iesniegt darbus, ir spējīgi un ļoti forši. V. Groza dotu naudu arī par dalību vien. Stimulācijai. Un uzvarētājam – trīsreiz vairāk. ”Lai ir vairāk, un tad arī būs vairāk,” viņa pārliecināta.

Protams, tas bija viens no mirkļiem izstādes atklāšanā, ko klātesošie uztvēra ar smaidu. Izsacīto V. Groza vērsa Naura Lazdāna virzienā, kurš tobrīd pārstāvēja Kultūras pārvaldi.

Bet vispārīgi, ko arī citus gadus uzsvēruši mākslas nozares pārstāvji,

ir apsveicami, ka pašvaldība un muzejs joprojām iesaistās lokālas mākslas atbalstā, rādot labu piemēru citiem.

Rudens kopizstādes tēmu – ”Trauslais laikmets” – izsludināja vēlu, vien divas nedēļas pirms paša notikuma, bet aicinājums bija iesniegt pēdējo divu gadu laikā radītus darbus.

Tā kā pagājušā gadā izstāde izpalika, mērķis bija paskatīt, ko dara mākslinieki, kā viņi strādā, kāds ir Liepājas mākslas dzīves kopskats, virzība un kāds ir viņu redzējums uz šodienas procesiem mums apkārt.

Pamudinājums kustēties, savu veikumu rādīt un pieslēgties aktīvajai dzīvei pēc kovida sasaluma, notikumiem Ukrainā, kas liek pārvērtēt, kam ir un kam tomēr nav jēgas, no muzeja puses gan bijis mazliet nepieciešams. Kāds arī neslēpa, ka strādāts ir ļoti maz, ir ”uz pauzes”.

Ekspozīcija patiesi ļauj skatīt mākslinieku iekšējo pasauli, to, kas izjusts daudz asāk, emocionālāk, spilgtāk. Kā jau piedien radošajiem prātiem. Katram autoram ir savs stils un ideja, ko vēlas nodot skatītājam.

Izstādes tēmas kontekstā noteikti pamanāms ir Valtera Palapa darbs ”Pasaules galds”, kas izpelnījās arī vairāku izstādes atbalstītāju simpātijas. Tam tuvojoties, iekšēji apņemies uzvesties uzmanīgi, neveikla kustība, un olas no galda, kurš tā jau ir speciāli sasvērts uz vienu sānu, pa nostiepto balto galdautu noripotu uz grīdas… Darbs vedina uz dažādām pārdomām –

jo tuvāk ir galda mala, jo mazāk no olas palicis pāri – viss pamazām sabirzt čaumalu lauskās.

Izstāde, kuras tradīcija ir jau sena, piesaka arī jaunus vārdus. Tiem, kuri nav tik ražīgi vai nav tik atzīti, lai rīkotu personālizstādes, šī ir iespēja parādīt, ko viņi prot. ”Mākslai nav vecuma, nav ierobežojuma, ideja, vēlēšanās būt pastāv līdz pat 100 gadiem un plus,” atklāšanā priecājās arī V. Groza, atzīstot, – mākslinieki, ko nominējuši, ir atšķirīgos vecumos, dažādās kategorijās. To sapratusi vien tad, kad atklāšanā ieraudzīti darbu autori klātienē.

Liepājas vide kopumā – skolas, ielas, mājas, pilsētvide, kultūras dzīve – rada mūsu māksliniekus. Dzīvojam brīnišķīgā vietā!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.