Mammas statusā vienmēr kāds cits ir svarīgāks par sevi pašu, cita vajadzība aizskrien priekšā. Attopies, ka tas nodomātais brīdis, kad tagad nu būšu “es” un “man”, kopš pēdējās reizes atlikts pārāk tālu, un atkal jānāk pie sevis atpakaļ.

Tā pa īstam, apjautājoties, kā klājas, un visos līmeņos – ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, novērtējot, kas dots.

Kam ķerties klāt pirmajam? Es ticu – tam, kas darās galvā, ir liels iespaids uz to, kā jūtamies fiziski.

Dažkārt,

sakārtojot emocionālo pasauli vai atrodot, kas sniedz labsajūtu, prieku, arī ķermenis atdzīvojas un nešķiet nemaz tik savārdzis, kā sākotnēji.

Un nav vajadzīga aptiekā iegādātā kaudzīte ar dzelzi, magniju un citām ripiņām, uz kuru liktas cerības par dzīves dzirksts atgūšanu.

Saka, patiesa gudrība ir zināt, kā atrast laimi vienkāršās dzīves lietās. Un mēs to tiešām mākam!

Cik priekpilnas bildes skatāmas feisbukā ar laimīgiem sēņotājiem! “Nemeklējiet mani, no šodienas pārceļos uz mežu!” viņi vēsta, apliecinot, ka uz laiku maina savu atrašanās adresi.

Šāds trakums pārņēmis daudzus, automašīnas bagāžniekos jau ir nolikts nazītis, kāds trauks un gumpīši. Nelaidīs jau garām iespēju ieskriet mežā, ja nu rodas!

Un pēc garas un raibas darba dienas der pat nakts stundas. Lukturītis ap galvu, un – aidā!

Interneta vidē atkal parādās jautrā mirkļbirka #kabacivaig, jo to laiks ir pienācis. Tiem, kam rušināšanās dārzā ir dzīves nepieciešamība un kas no sirds mīl pavasari, pienācis ražas ievākšanas brīdis.

Vispār jau kādu laiku no dobes vai lauka savā brokastu, pusdienu vai vakariņu šķīvī var likt paša izaudzēto. Salāti, zaļumi, redīsi, burkāni, gurķi, sviesta pupiņas…

Saraksts ir garš, un sāk atmaksāties izlietie sviedri rokot, sējot, ravējot, laistot.

Sava dārza, vienalga – puķu, augļu, sakneņu –, ierīkošana pilnīgi no jauna vai aizlaista, aizauguša atjaunošana var izvērsties par lielu projektu.

Ja tajā metas azartiski, no sirds rezultāts var pārsteigt. Un arī šādi stāsti izlasāmi manu sociālo tīklu lentēs. Iznākums nav sliktāks par pinteresta bildītēm.

Ja ir doma par svara nomešanu, iedvesmojoši piemēri ir tie, kas aizrāvušies ar sportiskām aktivitātēm. Un viņi dalās ar savu pieredzi, kas var izsaukt neticības pilnu: “Nevar būt!” Jo pretī raugās pilnīgi cits cilvēks, un tādās aprisēs, kā gribētos pašam.

Bet runa jau nav tikai par sportu, uz ko norāda arī XXL drēbju izmēra M kategorijā iekāpušie.

Panākumus garantē arī uzturs un disciplīna.

Tas ir kopums, ko nevar atdalīt un izcelt tikai vienu. Zaudēt kilogramu pēc kilograma bijis iespējams, mainot uzskatu pamatus – kas notur uz iesāktā ceļa, ko un cik daudz tu ēd utt.

Gūtie secinājumi kļūst par dzīves stilu vai ritmu jeb vadlīnijām. Un šajā procesā tiek būvēta arī sava jaunā identitāte, ar izpratni par visu sev apkārt. Jo turpinājums sekos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.