Tāds apburtais loks – uztraukumā pastāv iespēja pieļaut vairāk kļūdu, nekā esot mierīgam un pozitīvi noskaņotam. Bet, nojaušot, kādas var būt sekas, ja pārbaudījumu nokārto slikti vai pat izkrīti, – rokas sāk drebēt.

Dzīšanās pēc arvien labākām sekmēm nekur nav zudusi. Daudziem vecākiem tā ir galvenā labas izglītības mēraukla, un bērna nopelnītajiem vērtējumiem viņi pieiet stingri, kritiski.

Tādēļ mācību gada izskaņā gan jau kripatiņa maģijas noderēja ne vienam vien skolasbērnam, ja vien vecāku vērtējums viņam ir svarīgs.

Vecāki un bērni dažkārt nostājas uz kara takas.

Vienā pusē tiek pieprasītas labas un teicamas sekmes, bet otrā pusē ir bērns, kurš nespēj saņemties mācīties vai kuram vienkārši nepadodas kāds mācību priekšmets.

Notiekošais savstarpējās attiecības pabojā, kā jau tas notiek situācijā, ja viens otru nesaprotam.

Kādēļ atzīme ir tik svarīga? Turklāt ne jau tikai vecāki spiež skolēnu. Arī pašai izglītības iestādei tas ir būtiski, audzēkņu rezultāti norāda, kurā reitinga pozīcijā skola atradīsies.

Un, jo sliktāks skolēns, jo zemāk šo pozīciju pavelk uz leju…

Un te atkal atgriežamies pie vecākiem. Kā izvērtēt, kura skola labāka, ja nebūs reitingu? Ko ņemšu vērā, ja nebūs šo skaitļu? Seko jautājumi – vai jūs nevarat iemācīt, ja audzēkņiem ir slikti vai vāji rādītāji?

Rodas aizdomas, ka kaut kas tur noteikti nav kārtībā.

Vai par izcilību it visā svarīgāka tomēr nav mentālā veselība? Laiki mainās, un tas iepriecina. Šā gada sākumā uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” aptaujājis 500 vecāku, un pētījums rāda – tikai 10 procentiem ir būtiskas bērnu atzīmes liecībā un eksāmenos pēc skolas absolvēšanas.

Vecāki daudz vairāk sagaida, ka bērnam pēc skolas beigšanas būs vēlme mācīties un attīstīties,

spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, kritiski domāt un risināt problēmas, emocionālā noturība un spēja tikt galā ar stresu, izaicinājumiem, kā arī atbildības sajūta par sevi un saviem lēmumiem.

Iepriekš minētais norāda, ka vecākiem nav tik būtiski konkrēti vērtējumi, bet bērna sagatavotība turpmākajai dzīvei un attīstītas caurviju prasmes, ko liela daļa vecāku uzskata par skolas galveno uzdevumu.

Tikai nepilni 10 procenti uzskata, ka akadēmiskajām zināšanām ir jābūt skolas galvenajai funkcijai.

Kā ieaudzināt vai likt saprast, ka mācīties tomēr ir svarīgi? Šķiet, ka atbilde slēpjas tajā, vai bērnu tas interesē. Arī mums, pieaugušajiem, taču tā ir – jo vairāk kas patīk, jo dari to ar patiesu prieku, un it nemaz nav grūti.

Varbūt vecākiem neieciklēties uz mācībām, bet ļaut tikt galā bērnam pašam. Bērns var pārsteigt gan jūs, gan sevi. Dabūjot garšu, ka es varu, man izdodas, – pozitīvs rezultāts neizpaliks.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.