Ir skaidrs, kāpēc Ukrainas prezidents šeit bija ieradies un kāpēc viņš vēlējās tikšanos klātienē. Lai uzrunātu. Viņiem ļoti vajag palīdzību! Ļoti! Un kara postītās zemes līderis to meklē. Jebkur. Nepagurstoši.

Viņa apņēmība ir apbrīnojama. Salīdzinoši īsu laiku viņš bija Latvijā, lai dotos tālāk un tiktos ar citu valstu vadītājiem. Un vēl pirms vizītes pie mums viņš jau bija pabijis kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Viņš ir nepārtrauktā skrējienā. Kara atblāzma vīd arī viņa sejas vaibstos. Sevi viņš parādījis no negaidītas puses. Daži vīpsnāja, kad prezidenta amatā stājās aktieris un komiķis.

Tagad daudzi viņu pielīdzina supervaronim ar nesalaužamu garaspēku, uzticību savai valstij, drosmi un mīlestību.

Un bija cilvēki, kas vēlējās skatīt un sagaidīt mūslaiku Betmenu arī dzīvē, un Rīgā pulcējās vietās, kur bija zināms, ka garām brauks prezidenta automašīna vai gaidāmi oficiāli pasākumi ar viņa līdzdalību.

Attieksmi iedzīvotāji pauda, arī turot rokās Ukrainas karogu.

Sarunā ar politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes lektori Leldi Metlu-Rozentāli, runājām par līdera lomu sabiedrībā, reizē arī spriedām, ko šī vizīte mainīs.

Ukrainas prezidents konfrontē cilvēkus un politiķus ar savas valsts “neērto situāciju”. Jo mums dažkārt ir viegli aizmirst, varam no tā visa noslēpties, bet, kad “situācija” atbrauc pie mums, tad mēs saprotam, ka nekas nav beidzies. Ne tuvu.

Sākumā uz pacēluma viļņa Ukrainai bija liels vispārējs atbalsts. Patlaban ir iestājies kara nogurums.

Domāju, ka Zelenska kunga ierašanās Latvijā no jauna atrāva vaļā emocijas un izjūtas, kas varbūt bija pabīdītas tālākā sirds vai prāta stūrītī.

Protams, ne tiem, kas rītā un vakarā dažādos avotos lasa un meklē jaunāko informāciju cerībā saskatīt kādu drusciņu no vēsts, ka karā panākts lūzuma punkts, ka ukraiņiem izdodas, karam iezīmējas beigas. Tomēr nekā.

Kaut Visuma ļaunums beidzot tiktu uzvarēts, ir daudzu jo daudzu vēlēšanās, jaunam gada sākoties.

Ja kāds līdz šim izvēlējās piekopt strausa politiku, izliekoties neko neredzam, domājot, ka karš ir kaut kur tālu un mani neskar, tad Ukrainas prezidenta vizīte atsvieda atpakaļ nežēlīgajā realitātē.

Vai viņa klātbūtne atbalsta padzisušajam ugunskuram bija kā spēja vēja brāzma, kas liks liesmām iedegties spožāk, rādīs laiks.

Ne visi gan labvēlīgi uztvēra Ukrainas līdera vizīti Latvijā. Ai, kas bija lasāms sociālajos tīklos! Kārtējo reizi pārliecinājos, cik spējam naidpilni just.

Jā, savu daļu paveica troļļu armija, bet līdztekus domas pauda arī reāli cilvēki.

“Divus gadus viņš nezināja, kur ir Baltija, kamēr turīgās valstis un bankas deva naudu, tagad, kad šo valstu valdības sāka bremzēt, tad atcerējās Baltiju.” “Atlidoja diedelēt naudu.” “Viņa vieta ir uz skatuves.” Bet šie ir tikai “jaukākie”.

Par laimi, balansam lasāmi arī spriestpējīgu un domājošu iedzīvotāju viedokļi. Latvija būs kopā ar Ukrainu līdz uzvarai!

Lai piepildās Zelenska Viļņā paustais, uzrunājot kaimiņus Daukanta laukumā: “Mēs sagaidīsim dienu pēc kara. Mēs sagaidīsim dienu pēc Putina.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.