Nesen veiktā “SEB bankas” aptaujā lielākā daļa jeb 40% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku un Jaungada dāvanām plāno tērēt līdz 100 eiro.

Summu no 100 līdz 150 eiro un no 150 līdz 250 eiro svētku dāvanām plāno atvēlēt vienāds skaits cilvēku – 15% aptaujāto. Savukārt virs 250 eiro dāvanām tērēs 12% Latvijas iedzīvotāju.

Dāvanu iegādi daudzi atliek uz pēdējo brīdi, bet īpašu uzkrājumu šim mērķim veido trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju.

Par pēdējo runājot, cilvēki veido atsevišķu kontu, kurā automātiski katra mēneša (jau no janvāra!) konkrētā dienā naudiņa tiek pārskaitīta. Un tur tā arī “aug”, kas noder kā Ziemassvētku, tā arī dzimšanas dienu dāvanām.

Ļoti pārdomāti, bet ne visiem tā izdodas.

Man patīk dāvināt, es tiešām neesmu pret to, bet dažreiz tas, šķiet, aiziet galējībās.

Patlaban ir sajūta, ka man jāapdāvina visa plašā pasaule. Labi, mazliet pārspīlēju, bet tā pasaulīte, kurā esmu es un mana ģimene, iznāk tomēr gana liela. Un mans prieks par šo tradīciju ir laupīts.

Ja ir bērni, kuri apmeklē bērnudārzu un skolu, sporta treniņus un radošos pulciņus, tad ir jārēķinās, ka teju ikviens, kurš tavam bērnam velta laiku, ir jāapdāvina (manā ģimenē šobrīd tie ir jau astoņi pedagogi (!), un nebūt nav viss).

Jā, jā, vecāku čatiņos jau mierina, saka, ka naudiņu var nemest kopējā makā vai mest, cik ir iespējas, utt.

Bet, kurš tad grib izskatīties pēc tāda nabadziņa, un, zobus sakodis, dod, cik vajag.

Lai arī iekšā viss vārās un dumpojas. Protams, var iebilst pret to visu. Daudziem nepatīk šī arhaiskā tradīcija, bet arī negrib, ja uz viņu bērnu sāk šķībi skatīties trīs vai piecu eiro dēļ.

Turklāt pretī pārmetumi – par to, vai tiešām žēl, un ir reizes, kad lēmums pieņemts, par ko uzzini, vakarā atverot saraksti: vairākums ir nobalsojis.

Bez tā visa ir savējie, kurus arī negribas atstāt bez nekā… Ja pieaugušie var vienoties, ka var iztikt bez dāvanām, jo novērtē vienkāršu kopā būšanu, ar mīlestību gatavotu svētku mielastu, tad bērni gan gaida čaukstīgā papīrā ietītu brīnumu zem eglītes, cerot, ka tur ir tieši tas, ko lūdzis Ziemassvētku vecītim.

Tādēļ man ir pilnīgi saprotama situācija, par ko vēsta statistika, –

ļoti daudzi iztērē Ziemassvētku dāvanām vairāk naudas, nekā komfortabli varētu atļauties, un attiecīgi janvāris ir finansiāli visgrūtākais mēnesis.

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē mūsu kopējo labsajūtu.

Zinājāt, ka Latvijā nauda ir topa trijniekā, ja runā par stresa avotiem? Blakus raizēm par darbu un veselību. Tas nepārsteidz. Jo mēs neesam tie veiksmīgākie finanšu pratībā jeb, vienkāršāk sakot, prasmē rīkoties ar savu naudu.

Vēl jāmācās nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai ar sastopamajām grūtībām un pārbaudījumiem tiktu galā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.