“Lai pēc pieciem gadiem nenonākam situācijā, ka pietrūkst apbedījumu vietu,” saka Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Mairis Plūksna.

Izsludināts iepirkums būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai Dienvidu kapsētas teritorijas daļas paplašināšanai Klaipēdas ielā 150 – Nīcas virzienā.

Būvprojekts sadalīts divās kārtās, pirmajā paredzot vienu apbedīšanas sektoru tuvāk jūrai, bet otrajā kārtā – vēl vienu sektoru.

Nepieciešami arī piebraucamais ceļš, automašīnu stāvlaukums, laukums atkritumu konteineriem un ūdens ņemšanas vieta.  

Pienācis laiks kapsētu paplašināt, stāsta M. Plūksna.

“Parēķinot esošo jauno sektoru piepildījumu kapsētas dienvidu galā, to varētu pietikt vēl gadiem četriem līdz pieciem.

Laikus jāsāk par to domāt, un pirmais solis ir projekts,” viņš saka. Tad nākamais būšot izmaksu aprēķini.

Jaunuzbērtiem sektoriem vēl kādu laiku jānostāvas, uzreiz tajos apbedīt nevar.

Abi jaunie sektori plānoti 80 x 80 metru lielumā. Tie nodrošinātu apbedīšanu 15 līdz 20 gadus.

Jārisina piebraukšana jaunajām teritorijām, uzsver M. Plūksna, jo šī

kapsēta ir izstiepta ļoti gara un pašlaik cilvēkiem milzīgs gabals jāiet kājām vai jāmaksā par autotransporta iebraukšanu.

Dienvidu kapsētas platība ir 14,8 ha.

Citās Liepājas kapsētās jaunu teritoriju uzbēršana nav iespējama.

Jaunas apbedījumu vietas patlaban piešķir pārsvarā Dienvidu kapsētā, vēl vietas ir rekonstruētajā Garnizona kapsētā.

Kapavietas piešķir arī Vecajā kapsētā, taču pieprasījums tur neesot liels, atzīmē pārvaldes direktors.

Viņš atzīmē, ka kremācijas iespējas samazinātu pieprasījumu pēc kapavietām, jo visās pilsētās brīva zeme kapsētām ir liela problēma.

“Īsti nesaprotu, kāpēc par krematorijas ieceri taisa tik milzīgu brēku.

Tai ir noteiktas prasības, un nav jau gluži tā, ka kādam sētā būvēs. Latvijā krematorijas ir tikai Valmierā un Rīgā, zinu, ka arī uz Lietuvu kremēt ved.

Pieprasījums Liepājā nav ļoti liels, kremācijas ir līdz desmit procentiem, taču, ja pakalpojums būtu pieejams tuvāk, kremācija ietu plašumā. Vienā apbedījuma vietā var ieguldīt vairākas urnas, perspektīvā varētu arī domāt par kolumbārijiem,” pauž M. Plūksna.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.