“Ticu, ka kleitas un svārki sievieti spēj iedvesmot būt foršai gan pret sevi, gan pasauli,” uzskata apģērbu zīmola “Lets dream by Sandra” radītāja Sandra Plostniece. Viņa šuj kleitas arī māmiņām, kas baro bērniņu ar krūti. Sandra ir pārliecināta, ka arī šajā dzīves posmā sievietei jājūtas skaistai un sievišķīgai.

S. Plostniece ir trīs bērnu māmiņa. Vecākajai atvasei ir 13 gadu, un Sandra atceras, ka tolaik runāt par gaidībām, dzemdībām, bērniņa barošanu ar krūti nebija tik populāri, kā tas ir tagad. Notiek dažādi izglītojoši semināri, kursi, skoliņas.

“Kad baroju pirmo bērnu, bija kaut kur jānolien. Tas nebija sabiedrībā pieņemami. Līdz ar to par kleitu, kurā būtu iestrādāta barošanas “fīča”, nemaz neiedomājos. Tagad par to runā, un tas ir forši un kļūst arvien populārāk,” pieredzē dalās Sandra.

Viņai minētās izmaiņas likušas aizdomāties par apģērbu sievietēm, kas baro bērniņu ar krūti, gribējies, lai tas barošanu atvieglo. Un šobrīd kleitas ar iestrādāto krūtsbarošanas iespēju ir vienas no pieprasītākajām. “Ļoti meklē,” secinājusi šuvēja, “pat neraugoties uz to, ka pastāv konkurence un arī citi rada ko līdzīgu.”

Labākā reklāma esot citas māmiņas, kas nēsā Sandras kleitas, un par to esot liels prieks.

“Bieži vien saņemu vēstules, kas sākas ar tekstu: “redzēju jūsu kleitu mugurā kādai liepājniecei un arī gribu”,” teic šuvēja.

Parasti gan esot piebilde: tikai ar kādu atšķirīgu niansi – krāsu, volāniņu vai ko citu. “Audumu izvēlos tādu, kura sastāvā vairāk ir dabīgais materiāls,” atklāj sieviete.

“Visas manas kleitas ir maksimāli ērtas, vienkāršas, bet reizē arī sievišķīgas. Radu apģērbu, kas palīdz labi justies.

Uzskatu, ka apģērbs var iedvesmot un radīt prieku.”

Un Sandra cer, ka sievietes, tērpus nēsājot, to arī sajūt. “Ar to manas kleitas atšķiras no citām,” norāda meistare. “Man patīk pielikt klāt dažādus sievišķīgus knifiņus, piemēram, piedurknēm mežģīņu aprocītes.”

Sandra sociālajos tīklos seko, kā viņa pati teic, sievietēm, kuras iedvesmo, un tā dažkārt smeļas idejas saviem kleitu modeļiem.

“Parasti ieraugu detaļas vai krāsu salikumus, ko varētu izmantot arī savos tērpos. Uzreiz domāju par tehnisko pusi – ar kuru audumu ideju varētu realizēt.”

Tiek pasūtīts audums, un

Sandra vispirms uzšuj iedomāto modeli vienā eksemplārā pati sev, lai saprastu, kā ideja tehniski kalpo ikdienā un vai to var piedāvāt tālāk savām sekotājām sociālajos tīklos.

S. Plostnieces šūtās kleitas sievietes nēsā arī pēc bērniņa barošanas: tik ļoti tās ir iepatikušās! “Tas ir atkarīgs no sievietes tā brīža sajūtām,” sapratusi Sandra.

“Esmu ievērojusi, ka manas kleitas tirgo arī tālāk. Izvēle kleitu paturēt vai dot tālāk, domāju, saistās ar to, kāds bijis barošanas laiks, ar kādām emocijām tas bijis apvīts. Dažām sievietēm tas notiek superdabiski, bet dažām kaut kas neizdodas un gribas šo dzīves posmu ātrāk aizmirst.”

Atbildot uz jautājumu, kā sākusi savu uzņēmējdarbību, S. Plostniece pastāsta, ka aizgājusi no darba pēc septiņiem nostrādātiem gadiem, jo izjutusi tukšumu. Ieguvusi drēbnieka profesiju, un šūšana kļuvusi par sievietes hobiju. Apšuvusi sevi, draudzenes.

“Viss bija tā ļoti vienkārši, zināja tikai savējie,” stāsta Sandra. Situācija mainījusies pēc trešā bērniņa piedzimšanas.

“Kad Miķelim palika gadiņš, sāku rosīties, arī manas klientes, ar kurām iepriekš biju strādājusi, prasīja svārkus, kleitas. Atradu sev palīdzi, sākām strādāt divatā.” Un nu vaļasprieks izvērties par veiksmīgu biznesu. Domājot par nākotni, ir iecere barojošām māmiņām radīt arī krekliņus.

Pati baroju savu bērnu

Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmāte, krūts barošanas speciāliste Ineta Vītola pēc pieredzes saka, ka tūlīt pēc dzemdībām krūts zīdīšanu uzsāk 99 procenti visu mammu, kurām ir piedzimis vesels, iznēsāts bērniņš. Ļoti maz ir tādu māmiņu, kuras atsakās zīdīt. 

Viņa skaidro, ka Latvija krūts zīdīšanas jomā ir četrreiz labākā situācijā nekā citviet Eiropā. Eiropas valstīs krūts zīdīšanu saņem apmēram 15 procenti zīdaiņu, turpretī Latvijā tie ir apmēram 60 procenti.

Speciāliste stāsta, ka mūsdienās zīdīt mazuli ir populārāk, nekā tas bija agrāk. Jaunajām māmiņām ir daudz plašākas iespējas izglītoties un gatavoties zīdīšanai. 

“Nekas nevar būt labāks par mātes pienu! Vienmēr pareizā daudzumā, pareizā siltumā, nodrošina visas mazulīša vajadzības. Mātes pienā ir visas nepieciešamās vielas, lai bērniņš varētu augt, attīstītos, nostiprinātu imunitāti,” tā I.Vītola.

“Varu piekrist, ka sabiedrības attieksme pret barojošām māmiņām ir ļoti dažāda. Manuprāt, negatīvie komentētāji ir no ”pagātnes”, un man ir žēl, ja kāda māmiņa šādi ir tikusi aizskarta. Ļoti gribas sievietes iedrošināt: ticiet man, lielākā daļa cilvēku paskatīsies un priecāsies par jums, ka uzdrošināties zīdīt  savu bērniņu sabiedriskā vietā. Latvijā mammas ir radošas un vienmēr izdomās, kā pabarot savu bērnu. Mammas baro ar krūti savus bērnus parkā uz soliņa, pludmalē, iestādēs, veikalos, restorānos. Bērns ir tāds pats pilnvērtīgs sabiedrības loceklis kā mēs visi. Un, jo vairāk māmiņu sabiedriskās vietās baros savus mazuļus, jo vairāk citi ar to rēķināsies,” iedrošina speciāliste.