Maskaviete Daria Puherte ir sieviete ar Liepājas saknēm. Pati dzimusi un dzīvo Maskavā, bet ar Liepāju viņu saista ģimeniskas saites, jo tētis un tēta vecāki ir liepājnieki.

Daria “Kurzemes Vārdam” labprāt atklāj savas izjūtas, dzīvojot izolācijā, kā arī pastāsta par darbu no mājām, atmosfēru Krievijas galvaspilsētā un aizliegumiem, kas saistīti ar ārkārtējo stāvokli valstī: “Pie mums daudzi cilvēki pārvietojas pa ielām pilnīgi brīvi. Varbūt staigā mazliet mazāk, bet katrā ziņā ielas nav tukšas. Tas mani ļoti pārsteidz, jo mēs ar ģimeni nekur neejam un nevienu pie sevis nelaižam.” Daria domā, ka daudziem šķiet, ka viņus šis vīruss neskars. “Mani šokē šāda vienaldzība un bezatbildīga attieksme. Zinu, ka nav viegli, īpaši, ja dzīvo dzīvoklī, nevis privātmājā.” Arī Daria ar ģimeni mitinās daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, kur katram ģimenes loceklim nav pat savas istabas, tāpēc vienīgā vieta, kur paelpot svaigu gaisu un pabūt vienam, ir balkons. “Arī mūsu bērni pastaigājas tikai pa balkonu.” Vienīgais ģimenes pārstāvis, kurš ik dienu mēro ceļu uz darbu, ir viņas vīrs. “Viņš ir elektriķis, tāpēc katru dienu pārvietojas pa dažādiem Maskavas objektiem,” paskaidro Daria.

Sieviete stāsta, ka problēmas sagādā repatrianti, kuri pārvietojas pa visu lielo Krieviju. “Mūsu ir tik daudz, ka nav iespējams izsekot, vai visi tiešām ievēro noteikto karantīnas laiku.” Pamatīgas pārbaudes notiekot tikai tajās ģimenēs, kurās konstatēti saslimušie. Viņus atbildīgie dienesti uzraugot pat līdz trīs reizēm nedēļā. “Lai mazinātu slimības izplatīšanās risku, dienesti cilvēkiem piedāvā palīdzību. Bet pēc repatriantu atvešanas statistika diemžēl palielinās, jo tos neviens nekontrolē.”

Pagājušajā nedēļā Krievijā esot sākušas darboties privātās laboratorijas, līdz ar to ir lielākas iespējas veikt testus. Līdzīgi kā citur, arī Krievijā cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem nozīmē valsts apmaksātas pārbaudes, bet pārējiem par testēšanu jāmaksā pašiem. Krievijā šie testi nepārsniedz 50 eiro. Tāpat kā citviet pasaulē, arī Krievijā cilvēki ar viegliem saslimšanas simptomiem ārstējas mājās. Uz slimnīcu ved tikai tos, kuriem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. “Ambulatoros pakalpojumus sniedz tikai akūtu saslimšanu gadījumos un uz pierakstiem.”

Gan Darias bērni, gan citi skolēni mācās attālināti. Pirmsskolas vecuma bērniem dežūrbērnudārzu pakalpojumi netiek sniegti. “Visi mazie bērni atrodas mājās.” Arī skaistumkopšanas saloni ir ciet, nav iespējams pierakstīties un apmeklēt pat frizētavu. “Maskavā ciet ir gandrīz viss – kafejnīcas, restorāni, saloni, būvniecības, mēbeļu un elektronikas veikali.” Tikai tirdzniecības centru veikalos varot nopirkt kaut ko citu bez pārtikas un aptiekas precēm. Kafejnīcas un restorāni strādājot tikai uz piegādēm. “Arī tās ir bezkontakta. Jānorēķinās, jau pasūtot internetā, un pasūtījums tiek atstāts pie durvīm.” Šobrīd Krievijā ļoti pieprasīti esot tieši kurjera pakalpojumi, jo dažādu veidu piegādes ir aktualitāte daudziem cilvēkiem. Daria strādā ar dažādiem ražotājiem un starpniekiem. Viņa aprēķina ražošanas izmaksas un kontrolē ražošanas procesus. “Maniem klientiem nekas nav apstājies. Viņi turpina strādāt.” Daria stāsta, ka palielināta nervu spriedze pilsētā nav jūtama, jo liela daļa uzņēmumu, lai saglabātu darbiniekus, turpina tiem maksāt algu. “Cilvēki šobrīd vairāk meklē darba iespējas, bet histēriju un paniku pagaidām nejūt.” Valsts esot atlikusi līdz rudenim lielo ienākuma nodokļa slogu, un jebkuram ir iespēja izmantot kredītbrīvdienas.

“Pagaidām karantīna valstī ir noteikta līdz aprīļa beigām, bet izskatās, ka to pagarinās. Interesanti ir tas, ka, piemēram, lidsabiedrība “Aeroflot” visus lidojumus ir atcēlusi līdz augusta beigām… varbūt viņiem ir kāda informācija, kuras nav mums, iedzīvotājiem.”

Mākslinieks Vladimirs Migačevs: Palikt cilvēkam un tikt skaidrībā ar sevi

“Ziniet, māksliniekam pašizolācija nav nekāds pārbaudījums, bet dabīgs stāvoklis,” sarunas sākumā optimistiski saka Vladimirs Migačevs. Viņa gleznas ir daļa no Liepājā 6. martā atvērtās izstādes “Nebeidzamā pagātne un nākotne”. Krasnodarā, Krievijā, dzīvojošais gleznotājs lielākoties strādā mājās savā darbnīcā. Tomēr viņš neslēpj, ka ar laiku notiekošais radot spriedzi un diskomfortu.

“Cēlonis nenāk no iekšienes, jo ir tā – kad neskaties televīziju, viss ir normāli. Tur mums stāsta, ka ir smagi un sarežģīti, ka jānogaida, jāpaliek pašizolācijā,” pastāsta Vladimirs. Informācijas plūsma par koronavīrusu esot milzīga. Turklāt vieni saka vienu, bet otri – kaut ko citu, viss jaucas kopā, cits cita teikto apšauba. “Tas pat biedē vairāk nekā pati pandēmija. Domāju, te ir arī kādi slēpti politiski iemesli,” min V. Migačevs. Jautāts, vai par pandēmiju televīzijā biežāk uzstājas mediķi, epidemiologi vai politiķi, Vladimirs atsaka, ka politiķi jau nekur neliksies, tie vienmēr runājot televīzijā, tomēr beidzamā laikā redzami arī ārsti. Viņaprāt, cilvēki jau esot noguruši, ir grūti to visu izciest.

Krasnodarā ir karantīna, pārvietošanās atļauta, tikai uzrādot caurlaidi. Tā esot praktiski visā valstī, jo tikai viens reģions – Altajs – pagaidām palicis slimības neskarts. Iedzīvotājiem atļauts aiziet uz pārtikas veikalu un aptieku, izvest suni pastaigā. Veikalos ir prasība ieturēt distanci, lietot sejas masku un cimdus. Kafejnīcas, kultūras un izglītības iestādes ir slēgtas. Skolēni mācās attālināti. Sabiedriskais transports kursē, taču jābūt atļaujai, kas pamato, ka cilvēks dodas uz darbu. No pulksten desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā pilsētas robežās ar savu auto pārvietoties atļauts brīvi.

Cik stingra ir noteikumu ievērošanas kontrole, Vladimirs īsti nezinot, jo viņš glezno mājās, veikals atrodoties turpat blakus. Taču cilvēki stāstot, ka pārbaudes notiek. “Drošības pasākumi un ierobežojumi ir vajadzīgi, jo pie mums baidās, ka slimnīcas citādi nespēs uzņemt saslimušos. Jācenšas, lai slimo skaits nepieaugtu strauji. Dzirdēju, ka Sanktpēterburgā jau esot slimnīcas, kuras nevienu vairs nespēj uzņemt,” saka V. Migačevs.

Ja cilvēks jūtas slikti, jāizsauc ātrā palīdzība. Ja saslimšana vieglā formā, ārsti ļaujot palikt mājās. Ja ir ļoti slikti, ved uz slimnīcu. Vladimirs negribot sameloties par saslimušo skaitu, jo neseko līdzi statistikai, taču Krasnodaras apgabalā ar Covid-19 līdz 17. aprīlim esot miruši trīs cilvēki.

“Koronavīrusu mēs pārcietīsim, ar to problēmu nebūs. Jautājums – kā būs tālāk, kas notiks ar ekonomiku?” spriež mākslinieks. “Domāju, pasaule būs citāda – iegūs jaunu apziņas līmeni un pieredzi. Manuprāt, šajā situācijā vissvarīgākais ir palikt cilvēkam. Varbūt šis ir laiks, lai tiktu skaidrībā pats ar sevi.”

Vai cilvēkiem, kuriem krīze pārtraukusi darbu, valsts sniegs palīdzību, gleznotājs nezinot, jo pagaidām cenšoties turēties nostāk no informācijas plūsmas. Atbalsts biznesam gan esot, bankās mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izsniedzot bezprocentu kredītus, lai varētu strādājošiem algas izmaksāt.

“Manas izstādes Liepājā un Maskavā ir slēgtas. Jautājums, kā izdzīvot māksliniekam, ir sarežģīts. Pēc pandēmijas ekonomiskā krīze vēl padziļināsies. Šajā rindā mēs vienmēr esam paši pēdējie, šādās situācijās nevienam nav daļas par kultūru un mākslu,” saka Vladimirs. Arī viņa kolēģi esot neziņā. Nekādu algotu darbu Vladimirs nestrādā, viņa vienīgā nodarbošanās ir glezniecība. Atliekot cerēt uz labāko, ko visi arī dara.