Pērn dežūrām izmantoti tikai seši torņi, taču šogad piešķirtā papildu finansējuma dēļ dežurantu skaits palielināts. Kā uzskata Otaņķis, papildu finansējumu no valsts meža dienests saņēmis, pateicoties pagājušā gada bēdīgajai Krievijas pieredzei, kur plosījās plaši mežu ugunsgrēki.

Kā informēja Otaņķis, šogad ugunsgrēki izcēlušies Bārtā, Nīcā, kā arī pie Liepājas un Medzes robežas, un to izcelšanās iemesls ir kūlas dedzināšana. Amatpersona uzver, ka pavasarī lielāko bīstamību rada tieši vecā un sausā zāle, kas ātri uzliesmo.

“Lai mazinātu ugunsbīstamību, māju īpašniekiem vajadzētu appļaut ap savu īpašumu vismaz 20 metrus garu joslu, lai uguns netiek klāt,” iesaka Otaņķis. Viņš atceras, ka iepriekšējos gados Papes pusē ir bijuši gadījumi, ka nenopļautas zāles dēļ nodeg mājas, jo ugunsdzēsēji nav spējuši cīnīties ar liesmām.

Kā pastāstīja Otaņķis, šogad ir novēroti gadījumi, ka pa Liepājas-Rīgas šoseju braucošu automašīnu vadītāji vai pasažieri pa spēkrata logu izmet degošus priekšmetus un tādā veidā aizdedzina kūlu ceļmalas grāvjos. “Uzskatu, ka tas tiek darīts speciāli, jo ceļmalās izdegušas plašas teritorijas,” norāda inspektors, piebilstot, ka liesmas no grāvja viegli var nokļūt blakus esošajos mežos, izraisot plašāku ugunsnelaimi.

Viņš izskata, ka mežu ugunsgrēku izcelšanās saistāma ar cilvēku kultūras līmeni un ekonomisko situāciju valstī. Kā piemēru Otaņķis min daudzviet nepļautās pļavas, kas pasliktina ugunsdrošības situāciju.

Kā norāda Otaņķis, lai netiktu izsludināta viltus trauksme, darbi meža tuvumā, kas saistīti ar dedzināšanu un dūmiem, jāsaskaņo ar vietējo mežniecību.

Ugunsnedrošajā laikā, uzturoties mežos un purvos, ir aizliegts nomest degošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt sadzīves un ciršanas atliekas, braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem.

LETA