“Es nezinu, ko lai dara,” bezpalīdzīgi saka Zāļu ielā 20 dzīvojošais Maigonis Šternbegrs, stāstot par sava augšējā stāva kaimiņu, kurš mīlot iedzert, naktīs skaļi klausīties mūziku, neievērojot nekādas pieklājības normas attiecībā uz citiem mājas iedzīvotājiem un viņu darbu.

Regulāri Šternbergu ģimenes miers traucēts pēdējos četrus gadus. “Es vienkārši dzīvoju, kā esmu dzīvojis,” uzskata nemiera cēlājs Andis Krētainis-Šteinbergs.

Ieriebj, jo neļauj darīt visu, ko grib

Uz Liepāju no Grobiņas novada Gaviezes pagasta Šternbergu ģimene pārcēlās pirms sešiem gadiem. Paņemts hipotekārais kredīts, lai iegādāto divistabu dzīvokli Zāļu ielā 20 varētu kārtīgi izremontēt. Pirms tam tur esot mitinājušies alkohola cienītāji, bijusi točka. Ja būtu zinājuši kāda dzīve šeit sagaida, nebūtu īpašumu pirkuši, nopūšoties atzīstas tā saimniece Linda, kura pagaidām gan ar situāciju vēl samierinoties.

Nedienas sākušās pirms četriem gadiem, kad no dzīvokļa uz citu dzīvesvietu aizgājusi Anda māte, un puisis palicis viens. Sākumā viss bijis kārtībā, kaimiņi pat brīdināti: man šodien atnāks draugi, mēs patusēsim līdz pulksten 24 un tad iesim uz “Pabliķi”. Situācija strauji mainījusies, kad puisim aizrādīts par viesu piečurātajiem stūriem, nomestajiem izsmēķiem un citām radītajām nekārtībām. Šobrīd Šternbergu ģimenei jāsamierinās ar skaļu mūzikas klausīšanos dienā un arī nakts laikā, regulārām iedzeršanām, mutes palaišanu, arī apzinātu kaitniecību. “Ja jums kaut kas nepatīk, vācietis uz saviem laukiem!” – tāda esot viņa atbilde, kad tiekot par kaut ko aizrādīts.

“Viņš apzināti mums spītē,” uzskata Linda Šternberga, un to esot apstiprinājusi Anda civilsieva. Reizēs, kad vīrietis nelaidis viņu dzīvoklī, sieviete patvērusies pie apakšējiem kaimiņiem. Šobrīd gan kopā ar trokšņotāju viņa nedzīvojot, pārcēlusies uz citu vietu. Iespējams, tādēļ arī Andis šobrīd retāk Zāļu ielā parādoties, ciemojoties pie viņas Bērzu ielā. Bet tajās reizēs, kad iegriežas, ballītes notiekot uz pilnu klapi. “Es nezinu, kāpēc viņš tik ļoti mums grib ieriebt,” neizpratnē ir Maigonis, bet pieļauj, ka tas ir tieši dēļ tā, ka neļauj viņam darīt visu, kas ienāk prātā. Tad, kad puisis esot skaidrā, visu varot sarunāt, bet, kad iedzer, aizejot ciet.

Par notiekošo vairākkārt zvanīts un stāstīts puiša mātei. “Viņam ir gandrīz 30 gadu, pieaudzis cilvēks, lai pats par sevi atbild,” skan atbilde uz ģimenes palīgā saucienu. Uz jautājumu, vai mums jāaudzina jūsu dēls, māte sakot, ka nezina, kā palīdzēt. Arī uz viņas lūgumiem dēls nereaģējot. “Un ko tad mums darīt?” neizpratnē ir Maigonis. “Vai man jāiet gulēt uz viesnīcu?” Trādirīdis notiekot tieši virs viņu guļamistabas. Mūzikas radītais troksnis nākot pat caur izklāto putuplastu, vati un reģipsi. Kādu dienu no griestiem gandrīz atkritusi lampa. Savukārt no nelegāli ievilktās kanalizācijas, kas ziemā aizsalstot, nopludināti griesti vannas istabā. Šos izdevumus gan segusi apdrošināšana.

Puiša valdonība izpaužoties arī savādāk, stāsta Šternbergu ģimenes galva. Piemēram, dzērumā salauztās kāpņu margas joprojām nav salabotas, lai gan sākotnējo viņš solījies to izdarīt. Līdz galam vaļā tiekot atstātas ārējās mājas durvis, lai gan iepriekš visi iedzīvotāji vienojušies, ka tās slēgs. Iekoptajās puķu dobēs tiekot mesti benčiki. Tādējādi apliecinot savus vārdus – “Ko gribu, to daru!” – arī dzīvē.

Nenomaksāti pieci protokoli

Par Anda izlēcieniem informēta arī Pašvaldības policija. Lai gan patruļas atbrauc, aktus sastāda, trokšņotājam par to ne silts, ne auksts, secina M.Šternbergs. Viss turpinoties tādā pašā garā. Uzzinām, ka Pašvaldības policijā puisim sastādīti jau pieci protokoli: četri par nepiedienīgu uzvedību; viens par smēķēšanas ierobežojumu neievērošanu. “Reaģējam uz jebkuru izsaukumu, un cenšamies darīt visu, cik mūsu robežās ir iespējams,” portālam sacīja Pašvaldības policijas pārstāve Sindija Kirkovalde. Tā kā redzams, ka protokolu stādīšana pie rezultāta neved, S.Kirkovalde iesaka ģimenei ar civilprasību vērsties tiesā.

Pagaidām Andis Krētainis-Šteinbergs likumsargu uzliktos naudas sodus nav samaksājis. Ja lēmums netiek labprātīgi izpildīts 30 dienu laikā no saņemšanas dienas, tad tas tiek nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. No šā gada 1.janvāra piespiedu izpildei lēmumus var nodot 10 gadu laikā, pastāsta S.Kirkovalde, piebilstot, ka saistībā ar lielo darba apjomu ne vienmēr izdodas pēc 30 dienām tos nodot piespiedu izpildei.

Viens kaut ko izdara, otrs pretī

“Es vienkārši dzīvoju, kā esmu dzīvojis,” portālam atbild Andis, vaicāts par nesaskaņām ar kaimiņiem. Līdz brīdim, kad Šternbergu ģimene ievākusies, nevienam nekas neesot netraucējis. Iespējams, tas ir tādēļ, ka nesamierināmo pušu dzīvokļi atrodas vienā mājas spārnā, un Anda mājoklis robežojas tikai ar vienu no mājas dzīvokļiem, t.i., Šternbergu ģimenes.

“Ar viņiem nē,” galvu purina Andis, jautāts vai negribas dzīvot draudzīgi. Nevarot rast kompromisu. “Viņi grib ievest savu kārtību. Citi mājas kaimiņi arī viņus neatzīst,” zina teikt puisis.

Pārveidota sēta, uz augšu nākošie cigarešu dūmi, pagalmā brīvi palaistais suns Renda, plaisas sienā, šķūnīšiem priekšā aizlikti malkas kluči – sarunā ar portālu Andis liek pretī, kas viņam traucē kaimiņu darbībā. “Esmu jauns, man patīk skaļi klausīties mūziku,” neslēpj Andis. Jā, ir bijis, ka naktīs rīkotas ballītes. Par to liecina arī dzīvoklī esošās daudzās alus pudeles, ko pamanījām, kad tikām vedināti raudzīt mūzikas iekārtu, kas, jāsaka, arī ir lielākais strīdu iemesls. “Otra tāda Latvijā nav, maksāja 700 latus,” pastāsta jaunietis, un arī nodemonstrē, cik jaudīgi ir tā basi, cik skaļi to var uzgriezt. Jāsaka, ka ne tikai skapis, bet visa istaba rīb no lielā trokšņa.

Turpinot stāstīt par kaimiņu izdarībām, Andis atceras, ka bijis gadījums, kad pārnācis mājās no naktsmaiņas ap pulksten diviem, trijiem dienā, uzgriezis mūziku un devies uzpīpēt. Atgriežoties dzīvoklī, valdījis klusums. Izrādījies, Maigoņa sievai pacietības vadzis lūzis, viņa aizgājusi pie kopējās mājas elektrosadales skapja un izslēgusi Anda dzīvokļa korķus. “Sākumā izlamājos, tad zvanīju “Latvenergo“. Jautāju, vai tā drīkst darīt. Protams, ka to kasti aiztikt nedrīkst! Tik uztaisa mani par melno,” pikti teic Andis, norādot it kā uz kaimiņu patvaļībām. Turklāt tā neko nevarot panākt. Sastādītos protokolus puisis domā samaksāt, savādāk noņemšot uz viņa vārda esošo automašīnu.

Vaicāts, kāpēc neslēdzot mājas ārdurvis, lai gan vienojušies to darīt, Andis uzdot pretjautājumu: “Kādā sakarā dienas laikā tām jābūt ciet? Es nāku, man vienā rokā dēls, otrā smags pārtikas maiss. Kāpēc man viss jānoliek lejā un jāslēdz durvis?” Viņš paliek pie sava, un durvis dienas laikā nav jāslēdz. Salauztās kāpņu margas sola salabot pēc aptuveni divām nedēļām.

Vai necenšaties viens otram ieriebt? “Domāju, ka tā ir,” atzīst jaunietis, runājot par abu kaimiņu attiecībām. “Viens kaut ko izdara, otrs pretī.” Viņš domā, ka līdzīga savstarpēja rīvēšanās notiekot arī citās mājās, kur dzīvojot vecāki cilvēki. Andis apstiprina, ka šobrīd vairāk laika pavadot pie draudzenes, jau divus mēnešus. Ir doma Zāļu ielā esošo dzīvokli izremontēt, un tad nākt atpakaļ. “Es gribētu nekašķēties, bet nezinu, kā lai to panāk,” atzīst nemiera cēlājs.

Uzziņai

Pilsētas noteikumos teikts, ka jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, ir administratīvi sodāma, līdz ar to, ja tiek traucēts iedzīvotāju naktsmiers laika posmā no pulksten 23 līdz 7, iedzīvotājiem ir iespēja vērsties Pašvaldības policijā personīgi, vai zvanot pa diennakts telefona numuru 63420269.

 Zāļu iela 20. Kaimiņi savā starpā nevar sadzīvot pēdējos četrus gadus.

Dzērumā salauztās kāpņu margas Andis joprojām nav salabojis, lai gan sākotnējo viņš solījies to izdarīt. Noteikts jauns termiņš – divas nedēļas.