Braukšanas kultūra

Portāla pagājušās nedēļas lasītākais materiāls vēstīja par šoferu sakaušanos krustojumā starp “Depo” un “Lidl”.

Plašākai publikai notikušā apstākļi nav zināmi, tik vien tas, ka konflikts izcēlās, jo viens no vadītājiem otram nogriezis ceļu.

Lai arī Liepājas šoferu braukšanas kultūra esot “diezgan laba”, kā savulaik vērtēja kāds braukšanas instruktors,

ceļa nogriešana ir diezgan ierasta prakse arī pie mums.

Virtuālajā pasaulē ārkārtīgi skatīti ir vadītāju kautiņi, kas radušies šī manevra dēļ, bet šaipusē šis kinožanrs vēl nav kļuvis pārlieku izplatīts.

Gribētos cerēt – tāpēc, ka braucēji tiešām ir laipni un pacietīgi, palaiž citus, necenšas nekaunīgi iespiesties citā joslā, ievēro rāvējslēdzēja principu utt.

Vai arī tā saucamo ceļa dusmu izpausmes vienkārši ir maz iemūžinātas video formātā, jo Latvijā vēl nav pārlieku izplatīti auto video reģistratori.

Arēna

Portāla lasītāju lielu interesi izraisīja arī ziņa par ieceri Liepājā atklāt drifta arēnu, kas varbūt nedaudz remdēs vēl vienas autobraucēju kategorijas – driftotāju – adrenalīna slāpes.
Gluži tāpat kā slēpotāji un slidotāji,

savu zvaigžņu stundu viņi lielākoties piedzīvo, kad novecojušo un bedraino asfaltu nosedz sniegs un ledus.

Tad šīs cilts pārstāvji slīd uz sāniem ne tikai ierastajās vietās – Zvejnieku alejā, stāvlaukumā pie “Olimpijas”, Muitas ielā, Katedrāles ielā –, bet arī šaurās vecpilsētas ieliņās.

Daži ierindas šoferi, pamanot trīsburtu nosaukuma automašīnas, jau laikus saprot, ka, ja vien iespējams, no tām ziemas laikā jāturas pa gabalu, lai izvairītos no iespējamām nepatikšanām.

Ražotnes

Jaunu ražotņu atvēršana allaž kļūst par iemeslu pašvaldībai un SEZ palepoties ar produktīvo darbu investīciju piesaistē.

Soctīklos redzams, ka Liepāju par to tiešām mēdz apskaust un piesaukt kā piemēru citām pašvaldībām.

Tomēr viena lieta ir atvērt jaunu ražotni, bet pavisam cita – tai iesakņoties uz palikšanu.

Skaidrs, ka bizness nav labdarība, ārzemnieki ražotnes Liepājā veido, lai ražošana tiem būtu izdevīgāka nekā dzimtenē vai citās valstīs, tai skaitā runājot arī par atalgojumu strādājošajiem.

Savu lomu noteikti spēlē arī ražošanas reģions, izejvielu pieejamība, gatavās produkcijas nogādāšana konkrētu valstu tirgos utt.

Kara dēļ daļa šo lielumu acīmredzot kļuvuši pārāk mainīgi vai nestabili, līdz ar to kāds uzņēmums aizveras, bet cits pat vispār var neīstenot vēlmi Liepājā atvērties.

Kamēr vien aizgājēju vietā ienāk jauni, liela pamata satraukumam, cerams, laikam nav.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.