Ieguvēji bija ziemas prieku cienītāji, bet cietēji – gājēji, kuri šķendējās nevis par nenošķūrētajām ietvēm, bet par ledus kārtu zem plānās sniega virskārtiņas.

Lai arī nebija tik slikti kā 2022. gada decembrī, kad visprātīgāk bija palikt mājās, pa ietvēm pārvietoties četrrāpus vai lepni soļot pa brauktuvēm, jo par autotransportu, kā jau ierasts, parūpējas ielu tīrītāji. Savukārt ietvju stāvoklis tikpat tradicionāli atstāts pašplūsmā.

“Neslīd tur, kur notīrīts un nokaisīts,” skan pārfrāzēts “Kurzemes Vārda” virsraksts.

“Nesaprotu, kā tik lielā pilsētā var slīdēt visur,”

neizpratnē ir sieviete, kura uz Liepāju pārcēlusies samērā nesen.

Kādreizējai Latvijas mūzikas galvaspilsētai, kas arī mūsdienās šajā mākslas lampā nav pati blāvākā spuldzīte, gaužām labi piestāv muzikāli strīdi, tiesa, pagājušajā nedēļā tie vairāk bija muzikāli konflikti.

Pirmajā gadījumā runa ir pat nevis par pagājušo nedēļu, bet par gadiem ilgstošu strīdu starp diviem kaimiņiem. Portāla raksts par to lasāms šeit.

Uzmanību piesaistīja Pašvaldības policijas paustais, ka tā nevar atrisināt iedzīvotāju savstarpējos konfliktus.

Diez kurš tad to var, ja paši kaimiņi ir tuvāk pilsoņu karam, nevis miera līgumam?

Iespējams, kādai no konfliktā iesaistītajām pusēm par labu varētu lemt tiesa, taču, ko līdzētu tās spriedums, ja to neviens nepildītu?

Melodija nepatika arī kādai liepājniecei, kura nofilmēja jauniešu kompāniju, kas Lielās ielas pieturā klausījās skaļu krievu mūziku.

Katram sava gaume, bet laikam jau to varētu dēvēt par diezgan bezgaumīgu. Tiesa, tam nevajadzētu būt noslēpumam, ka bezgaumīga mūzika pastāv un ka kāds to klausās.

Cilvēkiem ir tiesības klausīties pašas draņķīgākās kvalitātes skaņdarbus, ja viņiem tā kārojas.

Ja traucē troksnis, tad adresāts ir policija, kas šādos gadījumos varbūt var izdarīt kaut ko vairāk nekā divu kaimiņu domstarpību gadījumā.

Varbūt pretenziju pamatā ir valoda vai dziesmu saturs, kas, cik varēja saklausīt, vēstīja par Krievijas okupēto Ukrainas zemi Donbasu un narkotikām.

Tikumības policijas Latvijā gan nav, un labi, ka tā. Šādas organizācijas vairāk piestāv totalitāriem vai autoritāriem režīmiem, kas cīnās pret ļaudīm, kas, režīmuprāt, ģērbjas nepiedienīgi uz ielas Irānā vai gandrīz kailās ballītēs Maskavā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.