Piecas bedrītes uz metru – grantēto ielu iemītnieki ilgojas pēc asfalta
Kad salijis, dubļi nošķiež mājas logus. Kad cauri bedrēm pa ielu brauc smagās mašīnas, namiņš tā dreb, ka virtuvē “flīzes krīt nost”, saka Alfrēds Terbets. Esam Ķieģeļu ielā, vienīgajā šīs transporta stīgas kvartālā, kas vēl palicis ar grants segumu, – starp Zirņu un Ālandes ielu, kas gan ir vēl bēdīgāka nekā Ķieģeļu iela.
"Kurzemes Vārds"
Piecas bedrītes uz metru
Te uz katru metru var saskaitīt piecas bedrītes. Pāris dienu nav lijis, tāpēc pirmdien lielu dubļu nav. Viņš, tāpat kā daudzi citi liepājnieki, ar nepacietību gaida ne vien jaunās pilsētas domes čakli solīto grants ielu asfaltēšanas programmu – visvairāk vēlas sakoptu ceļu tieši pie savām mājām.
Mazs kunkurains posmiņš vien Ķieģeļu ielā atlicis. Ieliņa nav nemaz tik klusa – darbdienas vidū, kamēr runājamies, dažu minūšu laikā garām pabrauc gan vairākas vieglās mašīnas, gan no kāda ezermalas uzņēmuma izbrauc arī kāds no viņa piesauktajiem kravas auto.
Nesakārtotajā kvartālā nav arī, kur palikt gājējiem, jo tur, kur vajadzētu atrasties ietvēm, stāv mašīnas, bet ļaudīm jācilpo ap tām. “Bērniem, vecākiem ar ratiņiem nav, kur palikt,” A. Terbets stāsta ielas bēdu.
Grants ielu programma vēl arvien ir tapšanas stadijā. Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš teic, ka “iekšēji noliktais termiņš”, kad programmai jābūt gatavai, ir gada beigas, un viņš vēlas, lai 2022. gadā programmu sāktu ar konkrētiem mērķiem.
Pašlaik svarīgākais esot noteikt šīs programmas prioritātes – tas ir, izvērtēt, kuras no neasfaltētajām kalpo par “otrā līmeņa mugurkaula ielām”.
Viņš nosauc piemēru – bet uzsver, tikai kā piemēru! – garo Pļavu ielu, “vai, piemēram, Strautu iela – maza iela, bet nodrošina būtisku savienojumu ar Ganību ielu”. “Bet šis ir apjomīgs darbs, mazliet vēl jāpaciešas, un tas, kuras būs prioritārās ielas, ir jāpasaka ekspertiem”.
Pēc prioritāšu izvēles būs jānosaka uzdevumi, kurus šajās ielās paveikt četros gados līdz nākamajām vēlēšanām. Bez tam, pilsētas mērs uzsver, šī nebūs programma, kuru īstenot par Eiropas fondu vai valsts finansējumu, bet gan te nāksies iztikt ar pilsētas budžetu un aizņēmumiem no Valsts kases.
“Mums būs ielu saraksts un skaidri pateikts, kura ir pirmā prioritāte, kura otrā. Tālāk ir finansu jautājums, cik daudz katrā gadā varēsim atļauties izdarīt,” teic G. Ansiņš.
Tā kā nākamā gada budžets vēl nav apstiprināts, nevar arī pateikt, cik naudas varētu atvēlēt grants ielu pārbūvei 2022. gadā.
Programma top pilsētas izpilddirektora vietnieka Didža Jēriņa vadībā, kurš teic, ka pāragri par to runāt, kamēr tai jāvārdu nebūs teikuši politiķi. Taču, viņaprāt, tāds posms kā Ķieģeļu ieliņa pie Zirņu ielas, iespējams, varētu būt starp prioritārajiem, jo tajā ūdensvads un kanalizācija, domājams, nav jāpārbūvē, bet lietus ūdens noteci, iespējams, varētu risināt, veidojot ceļa virsmas kritumu gūliju virzienā – bet “tas ir projektēšanas jautājums”.
Līdz ar to šeit ielas daļas sakārtošanai, iespējams, nebūtu jāiegulda ļoti daudz līdzekļu. Tomēr šīs vēl ir tikai tādas D. Jēriņa pārdomas – tas nebūt nav solījums A. Terbetam.
Dārgs prieks
Pašvaldība negrasās grantētās ielas noklāt ar asfaltu, ja tajās neizbūvē inženierkomunikācijas, tāpēc jārēķinās ar lieliem izdevumiem.
Piemēram, šogad piecu grantēto ielu pārbūve, kopā 670 metru garumā, pilsētai izmaksā apmēram 340 tūkstošus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, un tā ir tikai būvdarbu līgumu summa, nerunājot par autoruzraudzību un projektēšanu.
Posmi, kuri pēc pašvaldības pasūtījuma šogad būs pārbūvēti, ir Kalēju iela (no K. Ūliha līdz Dzintaru ielai), Miera iela (no Dzērves līdz Zirņu ielai), Riņķu iela (no Skuju līdz Stārķu ielai) un Skuju iela (no Meža līdz Ventspils ielai).
Bez tam šogad pabeigti pērn iesāktie J. Asara un Kviešu ielas būvdarbi.
Lai gan grantsielu programmas vēl nav, pašlaik ir pasūtīti pārbūves projekti un tie top Vidusceļa ielai (no Ganību līdz Pļavu), Miera ielai (no Rāvas līdz Pļavu ielai), Pļavu ielai (No Riepu līdz Miera ielai) un Bārtas ielai (no Vidusceļa līdz Strautu ielai), kopā 485 metriem grantēto ceļu.
Šā gada nogalē varētu izsolīt šo posmu būvdarbus. Bet D. Jēriņš arī uzsver – tādus izdevumus parasti paredz “investīciju budžetā”, kuru pašvaldība mēdz apstiprināt tikai jaunā gada pirmajos mēnešos.
UZZIŅAI
Liepājas ielu kopgarums ir 271 kilometri:
- cietā seguma (asfalts, bruģis) ielas – 198 km,
- neizbūvētas ielas (kartē ir, dabā nav) – 29 km,
- grants ielas – 44 km, no tām
- vajadzētu asfaltēt 30 km, bet 14 km ir tādu ielu, kurās nemaz vai gandrīz nemaz nav dzīvojamo māju un tāpēc nav pamata steidzamiem uzlabojumiem.
Avots: Liepājas izpilddirektora vietnieka D. Jēriņa sniegtā informācija