Pirmsskolas izglītības iestādē “Pūcīte” lielākā daļa klaiņojošo kaķu ir izķerti, sterilizēti, tiem meklē jaunu mājvietu. Tādēļ nav pamata satraukumam par šo radību turpmāko likteni. Tāda ir atbilde uz to cilvēku jautājumu, kuriem rūp, kas ar šiem kaķiem notiks.

Radakcijai zvanīja kāda satraukta sieviete, ka pirmsskolas izglītības iestādē “Pūcīte” grasoties izķert kaķus. Viņa saprotot, ka tie tur nedrīkst atrasties. Taču cilvēkiem mazo radību esot žēl, tāpēc reizēm kaķi pat piebaroti, to darījuši arī dažu bērnu vecāki. “Mēs tikai gribētu zināt, kas notiks ar šiem kaķiem pēc to izķeršanas. Gribam būt droši, ka ar tiem nekas slikts neatgadīsies, jo kaķi nav vainīgi, ka cilvēki tos pametuši,” sacīja sieviete.

Devāmies uz “Pūcīti” un noskaidroja, ka satraukumam nav pamata. “Tās ir oficiālas ar pašvaldību un atbildīgajām institūcijām saskaņotas darbības. Neviens kaķus negrasās iznīdēt. Iepriekš jau ir bijušas īpašas akcijas, kad kaķi noķer, sterilizē un palaiž atpakaļ. Tieši tāpat notiks ar šiem kaķiem,”  mierina “Pūcītes” vadītāja Ingūna Ķirse. Viņa norāda, ka problēmas ar klaiņojošiem kaķiem pastāvot visos bērnudārzos, jo bērnudārzu vārtiņi no šiem pūkainajiem ciemiņiem nepasargā. Taču skādi tie nodara lielu. Proti, smilšu kastes, kas paredzētas mazo bērnu rotaļām, kaķiem lieti noder par tualeti. Tieši tāpēc, piemēram, “Pūcītei” netika vestas jaunas smiltis, kamēr nebija izķerti kaķi.

Arī “Dzīvnieku aizsardzības grupas” valdes priekšsēdētāja Anžela Dolmatova apliecināja, ka šādas kaķu izķeršanas un sterilizēšanas akcijas notiek jau kopš 2008. gada, un nav pamata bažām, ka kāds no šiem dzīvniekiem tiks nežēlīgi noslaktēts. Tieši viņas organizācija bijusi tā, kas pretojusies tādai praksei, ka dzīvniekus izķer un pēc tam tur nebrīvē. Tāpēc arī aizsākta akcija, ka sterilizētos kaķus palaiž atpakaļ tiem ierastajā vidē un tie vismaz nevar vairoties.

Cita lieta, ka “Pūcītē” notvertos kaķus atpakaļ bērnudārzā palaist nevarēs, jo izglītības iestādēs ir savas sanitārās normas, kurās kaķu klātbūtne neietilpst. “Tādēļ mūsu uzdevums ir tuvākajā laikā sameklēt kādu māju, kuras tuvumā jau tiek aprūpēta kaķu kolonija un kur aprūpētājiem nebūs iebildumu, ka koloniju papildinās ar šiem kaķiem. Tie nav dzīvnieki, kurus siltā istabā var paņemt klēpī un glaudīt. Tie pieraduši dzīvot ārā. Piemēram, ideāls variants ir tad, ja kādam privātmājā ir šķūnītis un tur savairojušās peles,”  piebilda A. Dolmatova. Ja kādam ir interese dot pajumti šiem kaķiem, viņš var zvanīt A. Dolmatovai pa tālruni 29685752.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”