Kopš piektdienas, kad atvērtas Baltijas valstu iekšējās robežas, uz Liepājas–Klaipēdas šosejas atkal manāmas automašīnas ar Lietuvas numurzīmēm, kas traucas mūsu pilsētas virzienā. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji jau robežu atvēršanas pirmajā dienā steidza uz Palangu un Klaipēdu, galvenokārt ar mērķi iepirkties.

Uz robežas iespējamas rindas

Baltijas valstu robežas ir vaļā kopš piektdienas pusnakts un jau pirmajā naktī (līdz pieciem rītā) no Latvijas Lietuvā bija ieradušies 69 cilvēki, bet no Lietuvas izbraucis 51, ziņo kaimiņvalsts mediji.

Arī “Kurzemes Vārds” piektdien ap pusdienas laiku pie Rucavas–Būtiņģes robežkontroles punkta novēroja, ka privāto automašīnu satiksme no Latvijas puses ir lielāka nekā no Lietuvas. Vairums braucēju no Latvijas drošības nolūkā bija parūpējušies par sejas maskām. Lai gan pagājušonedēļ Lietuvā atcēla obligāto prasību valkāt sejas maskas ārā, šie aizsarglīdzekļi joprojām jāizmanto, apmeklējot sabiedriskās telpas, tai skaitā tirdzniecības vietas.

Uz Latvijas robežas nekādas pārbaudes nenotiek, bet Lietuvas pusē kopš marta vidus ir atjaunota robežkontrole, kas pagaidām plānota līdz maija beigām. “Robežposteni filmēt un fotografēt aizliegts, pretējā gadījumā mēs jūs aizturēsim un piemērosim sodu,” žurnālistus pabrīdina kaimiņvalsts robežsargs.

Piektdien uz Lietuvas robežas strādāja daudzi robežsargi, visiem bija sejas maskas un cimdi. Braucēju kontrole notika raiti, un nekādi sastrēgumi neveidojās. Satiksmes plūsmas kontrolēšanai uz robežas uzstādīti luksofori. Robežšķērsotājiem tiek pārbaudīti personu apliecinoši dokumenti (šoferim autovadītāja apliecību prasa uzrādīt, tikai izbraucot no Lietuvas – I.O.), kā arī ar termokameras palīdzību uz robežas tiek mērīta cilvēku ķermeņa temperatūra. Lietuvas robežsargi var atteikt iebraukšanu valstī, ja personai ir paaugstināta temperatūra vai drudža pazīmes.

“Ārpus ieraksta” kaimiņvalsts robežsargs laikrakstam pastāsta, ka satiksme abos virzienos diezgan intensīvi sākusies jau piektdien no paša rīta. Lai arī brauciena mērķis nav jāatklāj, no sarunām ar robežšķērsotājiem viņš secinājis, ka Latvijas iedzīvotāji uz Lietuvu dodas galvenokārt iepirkties Palangā un Klaipēdā, bet lietuvieši uz mūsu valsti lielākoties braucot darba darīšanās vai arī apraudzīt savus īpašumus. Robežsargs prognozēja, ka brīvdienās braucēju plūsma abos virzienos varētu būt daudz lielāka un, iespējams, veidosies pat rindas.

Liepājniekiem kā paradīze

Palangā pie veikala “Lidl” piektdien ap pusdienas laiku autostāvvieta ir teju pilna, taču transportlīdzekļus ar Latvijas numurzīmēm pamanām vien četrus. Vienā no tiem tobrīd divi Latvijas iedzīvotāji bagāžas nodalījumā iekrauj pārtikas produktus. Laulātais pāris Aļona un Aleksandrs uz Palangu atbraukuši no Liepājas.

Viņi pastāsta, ka jau trīs gadus regulāri braucot uz Lietuvu iepirkties, jo Latvijā pārtika esot dārgāka un nekvalitatīvāka. “Kopš sakām braukt uz Palangu un Klaipēdu, Latvijā pārtiku tikpat kā vairs nepērkam, jo tur cenas ir pārāk augstas. Piemēram, ja šeit [Lietuvā] es, rupji rēķinot, par pārtiku iztērēju simts eiro, tad Latvijā man tas prasītu 170 eiro tēriņus. Neteiktu, ka šeit viss ir lēts, taču lielākai daļai produktu cena tomēr ir zemāka. Turklāt Lietuvā ražotā pārtika ir garšīgāka. Viņu biezpiens kūst mutē! Palanga, Klaipēda un Kretinga liepājniekiem ir kā paradīze. Jutāmies slikti, kad Covid-19 pandēmijas dēļ tika slēgta Lietuvas robeža un mēs vairs nevarējām uz kaimiņvalsti braukt,” pauž Aļona.

Lai arī liepājnieku automašīnas bagāžnieks ar iegādātām precēm jau gandrīz pilns, abi ar iepirkumu sarakstu rokā uz veikalu dodas vēlreiz. 

Lietuvā viņi iepērkot pārtiku teju visam mēnesim, turklāt ne tikai sev, bet arī tuviniekiem. Pēc tam, kad viss būšot apēsts, uz Palangas “Lidl” braukšot atkal, bet pirms došanās mājup liepājnieki Lietuvā vienmēr uzpildot arī degvielu.

“Bijām pēc kaimiņiem noilgojušies! Braucām lūkot, vai šeit visi dzīvi,” savukārt pasmejas lietuvietis Aruns. Viņu ar dzīvesbiedri piektdienas pēcpusdienā sastopam Nīcā pie veikala “Tev”. Pāris tobrīd pēc Liepājas apmeklējuma jau bija atceļā uz mājām Skodā. “Aizbraucām jūru apskatīt, kā veicas ar makšķerēšanu, ir vai nav lomi. Gaidām, kad atvērs ceļu uz Latviju arī Skodas pusē, tad brauksim pie jums ķert zivis. Noteikti vasarā uz Liepāju dosimies atpūsties,” pastāsta lietuvieši.

Pagaidām skodeniekiem, lai atbrauktu uz Liepāju un pēc tam atgrieztos mājās, jāmet prāvs līkums caur Palangu. Aruns stāsta, ka tagad aptuveni 60 kilometru vietā līdz Liepājai spiesti mērot 120 kilometru garu ceļu. Līdz pirmdienai pāri Latvijas un Lietuvas robežai tūristi (fiziskās personas un privātais auto) drīkstēja doties  tikai cauri Saloču–Grenctāles, Būtiņģes–Rucavas un Smelīnes–Medumu robežšķērsošanas punktiem, bet no 18. maija robežu var brīvi šķērsot arī Meitenē.

Kopš 15. maija bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmju.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina būt atbildīgiem un rūpīgi apsvērt nepieciešamību doties uz ārvalstīm ārkārtējās situācijas apstākļos.

Svarīgi atcerēties, ka par karantīnas pārkāpumiem arī kaimiņvalstīs fiziskām personām paredzēts naudas sods, piemēram, Lietuvā tas ir no 500 līdz 1500 eiro.