“NorSAF” tikšanās laikā Briselē Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņēmējiem, politikas veidotājiem un nozares asociāciju pārstāvjiem norādīja, ka, palielinot SAF ražošanas jaudas, Eiropa riskē kļūt stratēģiski atkarīga no Ķīnas un citiem ārvalstu izejvielu piegādātājiem.

Aktualizējot pieaugošos izaicinājumus, ar kuriem ES nāksies saskarties, lai sasniegtu izvirzītos aviācijas dekarbonizācijas mērķus, “NorSAF” aicināja politikas veidotājus radīt labvēlīgākus nosacījumus vietējai ražošanai un vietējas izcelsmes izejvielu izmantošanai.

Augsta līmeņa diskusija Briselē pulcēja SAF un eSAF nozares uzņēmumus, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvjus, politikas veidotājus un nozares asociācijas. Diskusijas uzmanības centrā bija Eiropas enerģētiskā drošība, ilgtspējīgu izejvielu pieejamība un nepieciešamās izmaiņas ES regulējumā, ar kuru palīdzību veicināt investīcijas jaunu SAF ražošanas jaudu attīstībā.

“NorSAF” dibinātājs un valdes loceklis Jānis Kisiels tikšanās laikā skaidroja, ka Ķīna aktīvi attīsta SAF nozari – patlaban valstī darbojas desmit SAF ražotnes – un arvien vairāk cenšas izmantot valsts teritorijā pieejamās izejvielas, lai ražotu degvielu vietējam tirgum. “Var pienākt diena, kad Ķīna vairs neeksportēs lietotu cepamo eļļu, uz kuru SAF ražošanā paļaujas Eiropa, bet tā vietā pārdos gatavu SAF,” uzsvēra Kisiels.

Viņš pauda, ka vienu atkarību Eiropa nevar aizstāt ar citu, tādēļ turpmākajos gados vismaz trīsreiz jāpalielina pašmāju SAF un eSAF ražošana, izmantojot Eiropā pieejamās izejvielas un energoresursus. “Taču tas būs iespējams tikai tad, ja projekti spēs piesaistīt investīcijas,” viņš piebilda.

Uzņēmumā papildina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas SAF nozares attīstībā līdztekus atkarībai no importētajām izejvielām ir investīciju piesaiste. Lai gan ES regulējums paredz strauju pieprasījuma pieaugumu pēc SAF, vairāk nekā 50 progresīvu SAF ražošanas projektu visā Eiropā joprojām gaida galīgo investīciju lēmumu (FID) – posmu, kurā investori apņemas ieguldīt ražotņu būvniecībai nepieciešamo kapitālu.

“NorSAF” ieskatā ES, gatavojoties pārskatīt SAF regulējumu, arvien būtiskāks kļūst jautājums, vai politikas veidotāji spēs radīt pietiekami paredzamus nosacījumus investīcijām. Kisiels tikšanās laikā pauda, ka viens no iespējamiem risinājumiem būtu īpaša grantu vai līdzīga finanšu atbalsta programma, kas palīdzētu uzņēmumiem sasniegt galīgo investīciju lēmumu.

“Tieši šis posms ir sava veida “nāves ieleja” – viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi lieli, sarežģīti un kapitālietilpīgi industriālie projekti netiek īstenoti,” viņš skaidroja.

Briselē notikušajā diskusijā “NorSAF” aicināja ES politikas veidotājus veikt trīs būtiskas izmaiņas, tostarp radīt labvēlīgākus nosacījumus investīcijām progresīvas SAF ražošanas attīstīšanai, saskaņot regulējumu ar industriālo projektu investīciju un īstenošanas termiņiem, kā arī veicināt jaunu ražošanas jaudu attīstību Eiropā.

Latvijas uzņēmums rosināja noteikt “ReFuelEU Aviation” regulējumā atsevišķu prasību progresīvas SAF izmantošanai līdztekus jau noteiktajai eSAF prasībai, nodrošināt paredzamus ilgtermiņa degvielas iepirkuma un cenu starpības atbalsta mehānismus, kā arī pagarināt SAF atbalstu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā pēc 2030. gada.

Viens no piemēriem, kā Eiropa varētu attīstīt vietējās izejvielu piegādes ķēdes, ir “NorSAF” un Lielbritānijas zaļo tehnoloģiju uzņēmuma “Nova Pangaea Technologies” noslēgtā vienošanās par progresīvas bioetanola ražotnes iespējamo izveidi Latvijā.

Tajā paredzēts iegūt bioetanolu no Latvijā pieejamiem mežsaimniecības un lauksaimniecības atlikumiem, kuru nākotnē varētu izmantot “NorSAF” iecerētajā SAF un eSAF ražotnē Liepājā un eksportēt arī citiem SAF ražotājiem Eiropā.

Jau ziņots, ka “NorSAF” Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā plāno būvēt ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF un eSAF) rūpnīcu.

Plānots, ka rūpnīca darbu sāks 2031. gadā, ik gadu saražojot 100 000 tonnu SAF un eSAF. Ražošanas procesā paredzēts izmantot otrās paaudzes bioetanolu, zaļo ūdeņradi, uztverto biogēno oglekļa dioksīdu un atjaunīgo elektroenerģiju.

Investīcijas SAF ražotnē tiek lēstas aptuveni 750 miljonu eiro apmērā, savukārt “NorSAF” partneri plāno ieguldīt vēl aptuveni 250 miljonu eiro ūdeņraža ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu eSAF darbību.

Liepājā ražoto degvielu piegādās Eiropas aviācijas uzņēmumiem.

“NorSAF” pagājušajā gadā strādāja ar 1,284 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 196 055 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija “Firmas.lv”.

“NorSAF” reģistrēta 2010. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 187 645 eiro. “NorSAF” kapitālā 51% pieder Īrijas “Avia Solutions Group”, kas pieder Lietuvas pilsonim Ģediminam Žiemelim, bet 49% – Igaunijā reģistrētajai “Tlljet”, kuras patiesais labuma guvējs ir Latvijas uzņēmējs Raimonds Kisiels.