Tiesa gan, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), kuras atrodas ostas 27. piestātnē, Pulvera ielā pie Karostas kanāla, vidi nepiesārņo, jo ūdeņi no tām ar cisternām pastāvīgi tiek vesti uz Lietuvu un nodoti attīrīšanai Klaipēdas pilsētas attīrīšanas iekārtās – šāda kārtība ilgst jau apmēram gadu.

Pašlaik Liepājas SEZ gatavo risinājumu tam, lai varētu veikt ūdeņu ķīmisko priekšattīrīšanu tādā līmenī, ka 2022.gadā pusattīrīto ūdeni varētu ielaist pilsētas sadzīves atkritumu kanalizācijā, lai novadītu uz pilsētas attīrīšanas iekārtām.

Lai to izdarītu, ir jau sastādīts projektēšanas uzdevums un notiek projektētāja izvēle, bet nākošgad varētu izbūvēt cauruļvadu no ostas NAI uz pilsētas sadzīves kanalizācijas kolektoru, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja SEZ pārvaldes tehniskais direktors Agris Andersons.

Liepājas ostas NAI uzņem netīros ūdeņus no kuģiem – tie ir sateču ūdeņi no kuģu mašīntelpām un ūdeņi, ar kuriem mazgātas kuģu kravas telpas. Galvenokārt tie satur naftas produktu piesārņojumu, un primārais ostas NAI uzdevums ir atdalīt šos naftas sārņus, kurus pēc tam Liepājas SEZ nodod utilizācijai. Savukārt atlikušo attīrīto ūdeni varētu vai nu ielaist Karostas kanālā, vai arī pilsētas sadzīves kanalizācijā.

Pašlaik nedrīkst darīt ne vienu, ne otru, jo kuģu ūdeņi vēl aizvien ir pārāk netīri – viena konkrēta piesārņojuma koncentrācija tajos aizvien vēl tiek pārsniegta, tas ir ĶSP (ķīmiskā skābekļa patēriņš). Šī rādītāja pārsniegums jau ir ievērojami samazināts, tomēr vēl aizvien par augstu, atzina Liepājas SEZ Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis.

Problēmu varētu risināt, ieviešot bioloģisko attīrīšanu, taču tas būtu ļoti dārgi, turklāt šeit, ostas NAI, no kuģiem uzņemto notekūdeņu apjoms ir pārāk mazs – gadā 4000–5000 tonnu, saka K. Poņemeckis.

Kamēr cita risinājuma nav, pusattīrītos ūdeņus, apmēram 7–10 cisternas nedēļā, ved uz Klaipēdu, kur pilsētas attīrīšanas iekārtām ir pietiekami liela jauda, lai šādu ūdeni varētu pieņemt attīrīšanai. Par šo pakalpojumu Liepājas SEZ Klaipēdai maksā.

Šādi apsaimniekot notekūdeņus SEZ iespējams visu laiku, jo vide netiek piesārņota. “Bet mēs gribētu, ka nākamgad pieslēgts ir “Liepājas ūdenim”, lai mēs varētu mierīgāk strādāt,” saka K. Poņemeckis, piebilstot, ka ostas NAI ir būvētas 2000.gadu sākumā, kad piesārņotie kuģu ūdeņi bija citādāki, pa šiem gadiem naftas produktiem, kurus kuģi pārvadā, ir sarežģītāks sastāvs, līdz ar to pēc priekšattīrīšanas ūdeņos paliek augstāka ĶSP koncentrācija. “Ja mums būtu savs pieslēgums, tad nepārtraukti notiktu mērīšana un analīzes, kontrole pirms ūdeņu ielaišanas kanalizācijas sistēmā,” teic K. Poņemeckis.

Savā ziņojumā par augsta pārkāpuma riska NAI Valsts vides dienests īpaši ir uzsvēris Kazdangas ciema NAI, kuru jauda jau sen ir par mazu un no tām nepietiekami attīrīts ūdens ietek Alokstes upē, un “steidzami jāuzlabo”.